"Eļļu ugunij" vēl pielējusi arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura nosūtītajā vēstulē LTV aicināja neveidot papildu konkurenci komercmedijiem. LTV to uztvēra kā mēģinājumu iejaukties redakcionālajā neatkarībā. Pati padome gan šos pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka LTV lēmums tiek respektēts.
Tikmēr pētījumu kompānijas TNS Kantar mediju pētījumu klientu direktors Oskars Rumpēters Dienai.lv uzsver, ka šobrīd vēl būtu neiespējami objektīvi novērtēt efektu, ko tieši atstājusi raidījuma laiku maiņa. Viņš min, ka par jebkādām tendencēm varētu runāt, kad būs pagājis vismaz mēnesis pēc ārkārtējās situācijas beigām. TNS Kantar pieejami lineārie dati, kas parāda raidījumu popularitāti, skatoties tos tiešajā ēterā, un tie liecina, ka, piemēram, maijā skatītāju daudzums ir samazinājies gan Panorāmai, gan arī TV3 ziņām.
Tiesa – TV3 ziņas jebkurā gadījumā skatītāju skaita ziņā ir populārāks raidījums nekā Panorāma.
Diena.lv aicināja divus mediju ekspertus komentēt radušos situāciju, atbildot uz jautājumu, vai notiekošais abu mediju starpā vērtējams kā abu televīziju konkurences cīņa.
Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs:
Es pieļauju, ka to var saistīt ar konkurenci. Tomēr es no savas puses tur neredzu neko tik ļoti būtisku, jo tas, ka mediji savā starpā sacenšas, nav nekas slikts. Ja Panorāmai šķiet, ka viņi šādā veidā var piesaistīt vairāk skatītāju un dabūt lielāku auditoriju, tad viņiem ir visas tiesības tā darīt.
Cik es saprotu tad šādam lēmumam ir dažādi iemesli. Viens no tiem ir par to, ka tika izdomāts, ka LTV ir nepieciešams ilgāks Panorāmas laiks. Līdz ar to viņi arī izdomājuši [raidlaiku] pārcelt agrāk, nevis veidot raidījumu, kurš iestpejas vēlāk vakarā. Pati ideja, ka ir nepieciešams vairāk laika, kurā ir svarīgi pastāstīt par kādiem notikumiem, šajā gadījumā – pandēmiju –, šķiet labs arguments. Kādā veidā viņi šo laiku aizpilda, ir cits jautājums. Protams, ka tikai tas vien, ka ziņu izlaidums ir garāks, negarantē, ka tas ir arī kvalitatīvāks. Pieļauju, ka viena no problēmām ir saistīta arī ar to, ka cilvēku resurss viņiem ir palicis nemainīgs. Līdz ar to šiem cilvēkiem ir vairāk darba, jo ētera laiks ir jāaizplida, un tādēļ ir jautājums, kādā veidā tas izdodas.
Taču kopumā šajā jautājumu neredzu neko tādu, kas būtu tik ļoti skandalozs un kas tāds, ko Panorāmai vajadzētu pārmest. Katram medijam ir tiesības nolemt, kad viņiem ir ziņu izlaidums un cik garš tas būs, un es nezinu, vai viņiem būtu pienākums to vienmēr saskaņot ar saviem konkurentiem.
Vidzemes augstskolas Komunikācijas, mediju un pārvaldības studiju virziena direktore, docente Agnese Dāvidsone:
Attiecībā uz konkurenci – es šeit neredzu nekādas īpašās konkurences pazīmes, jo diskusija par to, ka Panorāmas laiks varētu būt un to bieži vien vajadzētu garāku, jau kādu laiku ir bijusi. Tas minūšu skaits, kas bija līdz šim, nav pietiekams, un skaidrs, ka Covid-19 laikā ziņu apjoms tiešām pieauga ļoti lielā apmērā. Cilvēkiem bija vajadzīga daudzveidīga informācija un ziņošana par to visu, tādējādi šajā laikā tas bija diezgan loģisks solis, ka Panorāmas laiku pagarināja.
Tagad gan nāk vasara, un tas nu jau varētu būt nedaudz izaicinājums, jo vasarā tradicionāli ir mazāk, ko rādīt un stāstīt. Šobrīd ir jautājums, kā piepildīt jauno raidlaiku, bet gan jau pats LTV Ziņu dienests to šobrīd plāno un domā par to.
Nav jau arī tā, ka TV3 ziņas vienmēr bijušas astoņos, taču arī kopumā, ja runa ir par lineāro televīziju, tad skatītāju skaits, kas televīziju patērē šādā veidā, ir ar tenednci samazināties. Arī es pati sižetus skatos ierakstos un caur sociālajiem medijiem. Saturs tiek patērēts daudzveidīgi un vairs nav tā, ka visi, kas ir TV3 ziņu vai Panorāmas skatītāji [visus sižetus] noskatās tieši tajā laikā, kad tas tiek rādīts televīzijā.
Jā, plkst. 20.30 izsenis licies kā laiks, līdz kuram varēja sakārtot un saorganizēt dienas darbus, bet domāju, ja tie plkst. 20.00 [kā Panorāmas laiks] paliks, tad [regulārajiem skatītājiem] vakars vienkārši sāksies astoņos, nevis pusdeviņos.
Kopumā jāsaka, ka nekas tāds būtisks vai ļoti nozīmīgs mediju jomā šis tomēr nav, taču diskusija par to sociālajos tīklos signalizē, ka ziņas ir svarīgas, jo cilvēki par to tiešām domāja un apsprieda. Mēs kādreiz apsriežam cita veida saturu, piemēram, diskusiju raidījumus, bet tas, ka šādā publiskā diskusijā tagad nokļuvušas televīzijas ziņas, rāda, ka šis formāts ir svarīgs.
Vēl jāpiebilst, ka LTV, pēc NEPLP vēstules saņemšanas, par notikušo lūgusi Konkurences padomes skaidrojumu. Savā atbildes vēstulē padome pauž, ka gan LTV, gan komerciālie plašsaziņas līdzekļi Konkurences likuma ietvaros ir uzskatāmi par tirgus dalībniekiem, kuri konkurē televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas, kā arī reklāmas izvietošanas tirgū televīzijā, un arī uz LTV darbību ir attiecināms Konkurences likuma regulējums.
"Veidojot savu piedāvājumu tirgū, katram tirgus dalībniekam jārīkojas neatkarīgi, un noteicošajam ir jābūt patērētāju (televīzijas skatītāju) preferencēm un izvēlei," norāda Konkurences padome. Tāpat tā uzsvērusi, ka Konkurences likumā iestādēm (tai skaitā atvasinātām publiskām personām) ir noteikts aizliegums ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. "Līdz ar to iestādēm savas publiskās varas kompetences un darbības ietvaros jābūt neitrālām pret tirgū notiekošajiem brīvas konkurences procesiem, kurus garantē Konkurences likuma 2. pants," pausts padomes vēstulē Latvijas Televīzijai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne.
Janka nelasa
Cristine
fdfdf