Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Jāspēj noturēt drošībā skolas

Izglītības iestādes visā valstī šobrīd cenšas noturēt kā faktiski pēdējos bastionus, kur ārkārtējās situācijas apstākļos bērniem līdz septītajai klasei iespējams sastapt vienkopus vairāk nekā desmit vienaudžus. Tomēr nav izslēgts, ka, situācijai ar Covid-19 izplatību pasliktinoties, neklātienē izglītoties visas valsts līmenī nāksies ne tikai 7.–12. klašu skolēniem, kuri to dara jau nepilnu mēnesi. Šobrīd, ja Covid-19 tiek apstiprināts kādam bērnudārza vecuma bērnam vai 1.–6. klases skolniekam, vai arī kādam no izglītojamo pedagogiem, tad tuvajām kontaktpersonām jādodas karantīnā.

Izglītības iestāžu gadījumā tas attiektos uz saslimušā bērna klasesbiedriem vai grupas biedriem un pedagogiem, kas pēdējo dienu laikā bijuši kontaktā ar inficēto audzēkni. Līdzīga kārtība, lai dotos karantīnā, ir arī tad, ja saslimst skolas darbinieks.

Persona par pozitīvu Covid-19 testu bieži vien uzzina ātrāk, nekā rezultāti nonākuši līdz Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Šādos gadījumos personai, vēl pirms sagaidīts zvans no SPKC, pašai uzreiz būtu labi apzināt tuvākās kontaktpersonas un aicināt doties karantīnā. Arī izglītības iestāžu vadībai, uzzinot par audzēkņa vai darbinieka saslimšanu, būtu jārīkojas proaktīvi, vēl pirms saņemts apstiprinājums no SPKC.
 

Mācās attālināti

Tas, ka izglītības iestādes var kļūt par pietiekami plašiem un grūti ierobežojamiem Covid-19 izplatības perēkļiem, pierādījies jau vairākas reizes arī Latvijā. Spilgtākais no piemēriem nenoliedzami ir Natālijas Draudziņas vidusskola, kurā tika atklāti vairāk nekā 100 inficēšanās gadījumi. Par to, cik Covid-19 slimnieku netiešā veidā saistīti ar šīs Rīgas centra skolas uzliesmojumu, Dienai informācijas nav. Attālinātās mācības visas klases sāka, kad Covid-19 skolā bija izplatījies jau plašā mērogā.

Novembra pirmajā pusē tapa zināms, ka Covid-19 nopietni izplatījies arī Smiltenes vidusskolā. Tur skrīninga testēšana ar siekalu testiem tika veikta 5.–6. klašu skolēniem un daļai skolas darbinieku. Kopumā saslimšana apstiprināta 42 testētajiem skolēniem un deviņiem skolā strādājošajiem, no kuriem astoņi bijuši pedagogi, bet viens – cita veida darbinieks. Sākotnēji saslimšana tika konstatēta vienai no skolotājām, kas mācīja bērnus skolas ēkā, kas atradās Dārza ielas 17 ēkā, bet skolas vadība lēma, ka attālināti sūtīs mācīties arī 1.–4. klašu skolēnus, kuri mācību vielu apguva citā vidusskolas ēkā. Skolas direktore Ilze Vergina Dienai stāsta, ka nedēļas sākumā ar siekalu testiem tiks pārbaudīti arī 1.–4. klašu skolēni. Ja rezultāti būs negatīvi, šī klašu grupa varētu atsākt mācības klātienē trešdien. 

Iepriekš skolas direktore aģentūrai LETA bija paudusi bažas, ka, veicot testēšanu mazāko klašu skolēniem, rezultāts varētu būt līdzīgs tam, kāds bija pēc 5., 6. klašu audzēkņu pārbaudīšanas. Šo klašu skolēni mācības varētu atsākt klātienē jau drīzumā, tomēr tas būšot atkarīgs arī no tā, vai to varēs skolotāji. No astoņiem pozitīvi testētajiem pedagogiem divu stāvoklis esot smagāks, un viņiem ir darbnespējas lapa.

Vergina arī atzīmē, ka līdz galam neesot skaidrs, vai skolotājs, kuram pirmajam atklāta saslimšana, patiešām bijis arī pirmais saslimušais skolā. Viņa norāda, ka bērniem Covid-19 simptomi var nebūt vai arī būt ļoti viegli, tādējādi neesot pārliecības, vai tas nevarēja būt arī kāds no skolēniem. Viņa gan uzsver, ka šajos apstākļos nav jēgas meklēt vainīgos, un izsaka pateicību visu skolēnu vecākiem, kuri piekrituši savu bērnu testēšanai ar siekalu testiem.


Būt atbildīgiem

SPKC epidemiologs izmeklēšanas gaitā noskaidro personas, kas ir bijušas kontaktā ar Covid-19 slimnieku, un informē ģimenes ārstu par viņa aprūpē esošu pacientu, kas ir saslimušā kontaktpersona, kā arī šim pacientam noteikto karantīnas laiku. Pēc tam ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu, ja tāda ir nepieciešama. Tomēr, pieaugot saslimušo skaitam, ieilgst arī paredzētā kontaktpersonu apzināšana un ģimenes ārstu informēšana, līdz ar to ieilgst arī darbnespējas lapu izsniegšana.

Lai novērstu šādas situācijas, kopš 19. novembra konkrētās inficētās personas kontaktpersonas var noteikt arī ģimenes ārsts, ja ārsta aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi, kas atzīstami par kontaktpersonām. Tāpat kontaktpersonas varēs noteikt izglītības iestādes un darba devēji atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem, ja slimības uzliesmojums bijis darba kolektīvā. Tomēr jānorāda, ka lēmumu par attālinātām mācībām izglītības iestādes vadītājs varēja pieņemt arī pirms tam. Tomēr, kā novēroja Diena, tā ne vienmēr darīts visās izglītības iestādēs, pirms SPKC zvana saņemšanas ļaujot iestādē darbu turpināt tiem pedagogiem, kuri pēdējo dienu laikā pasnieguši mācību stundas bērnam, kuram vēlāk apstiprināta saslimšana. 

"SPKC vispirms sazinās ar pašu slimnieku, sarunā ar viņu tiek noskaidrots, kādas vietas ir apmeklētas, kuras ir bijušas kontaktpersonas," skaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja. Savukārt saziņa ar kontaktpersonām norit vēlāk. Arāja atzīmē, ka izglītības iestāžu gadījumos ir pietiekami daudz pozitīvo piemēru, kad iestādes vadība ir rīkojusies uzreiz, kā uzzināts par bērna vai darbinieku saslimšanu. 

Savukārt tad, ja skolā kāds skolēns vai darbinieks ir kļuvis par kontaktpersonu kādam, kuram apstiprināta saslimšana ar Covid-19, tad karantīnā ir jāatrodas tikai šai vienai kontaktpersonai. Protams, ja kontaktpersonas veselības stāvoklis pasliktinātos un arī viņam apstiprinātu saslimšanu ar Covid-19, tad personām, kurām iepriekš nebija noteikta karantīna, tāda tiktu noteikta, jo nu jau tās būs kļuvušas par slimnieka kontaktpersonām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas