Tomēr tas nenozīmē, ka tas notiks jau nākamajā nedēļā pēc reģistrēšanas. Process starp reģistrēšanu un vakcīnu reālu nonākšanu vakcinācijas kabinetos var aizņemt vairākas nedēļas vai līdz pat diviem mēnešiem.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa žurnālistiem skaidroja, ka Eiropas Komisija (EK) visu ES dalībvalstu, arī Latvijas vārdā risina sarunas un noslēdz pirkuma līgumus ar dažādiem vakcīnu ražotājiem. Šobrīd EK noslēgusi līgumus ar pieciem ražotājiem un pārrunas notiek arī ar sesto – Moderna.
Kad EK noslēdz līgumu ar vakcīnu ražotājiem, katrai dalībvalstij dotas piecas darba dienas, lai pateiktu, vai tad, kad vakcīna būs reģistrēta ES, valsts to iegādāsies.
Līviņa skaidro – tā kā nav pilnīgi droši, ka visas vakcīnas, ar kuru ražotājiem EK noslēgusi līgumus, patiešām tiks reģistrētas ES, tad Latvija, līdzīgi kā citas dalībvalstis, pieteikusies visām vakcīnām, kuras piedāvātas. Līdz pirmdienai tās bija trīs – Johnson&Johnson, AstraZeneca un Pfizer kopā ar BionNTech – vakcīnas, bet, pēc Līviņas paustā, otrdien Latvija gatavojas pieteikties arī CureVac ražotajām vakcīnām.
Līviņa prognozēja, ka līdz 2021. gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju izgatavotās vakcīnas. Tomēr potenciālās izmaksas gan viņa atturējās aplēst, norādot, ka ražotājiem katram ir savas izmaksas. Iepriekš norādīts, ka valsts apmaksāta vakcīna kopumā varētu tikt nodrošināta aptuveni 800 tūkstošiem iedzīvotāju. Prioritāri vakcīnas piedāvās ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem. Šādas prioritātes vakcinācijas kārtībai ieteikusi EK un pie tās pieturoties arī citas ES dalībvalstis.
Tiesa, vakcīnu daudzums, kas tiks piegādāts ES pēc tam, kad kāda no tām būs reģistrēta, ir ierobežots, tādēļ katrai valstij ir noteikta kvota to iegādei.
Tomēr tas, ka valsts pieteikusies kādam konkrētam daudzumam vakcīnu, nenozīmē, ka tās visas piegādās pirmajā reizē. 800 tūkstoši vakcīnu esot minimums, ko Latvija šobrīd sagaidot.
Tikmēr Henkuzens, komentējot atsevišķu ražotāju paziņojumus par Covid-19 vakcīnu efektivitāti, norāda, ka šādi paziņojumi nav oficiāli pārbaudīti, jo arī EZA vēl nav saņēmusi konkrētus datus. Jāatgādina, ka uzņēmums Moderna paziņojis, ka viņu vakcīnas uzrāda 94,5% efektivitāti, bet Pfizer un BionNTech vēstīja par 95% efektivitāti tās izstrādātajai vakcīnai. Savukārt AstraZeneca un Oksfordas Universitātes kopīgi izstrādātā Covid-19 vakcīna klīniskajos izmēģinājumos bijusi vidēji 70,4% efektīva.
EZA atbild par vakcīnu reģistrāciju, un šis process notiek neatkarīgi no iepirkumu procesa, par ko atbildīga ir EK. Reģistrācijas ilgums esot atkarīgs no ražotāja sagatavotās dokumentācijas un to kvalitātes. Ja informācija ir sagatavota nepietiekamā apjomā vai nav iesniegts pietiekami daudz vajadzīgo datu par vakcīnu drošumu, tās ES var arī nepiereģistrēt.
Kamēr ES dalībvalstīs vakcīnas vēl gaida, Covid-19 ārstēšanai paredzēto medikamentu remdesivīru ar oriģinālo nosaukumu Veklury EZA reģistrēja jau vasarā. Novembra sākumā par valsts naudu iegādātā medikamenta izmantošana sākta arī Latvijā. Tomēr Pasaules Veselības organizācija (PVO) pagājušās nedēļas beigās paziņoja, ka tā iesaka neizmantot remdesivīru hospitalizēto Covid-19 pacientu ārstēšanā, norādot, ka izmēģinājumos ārstēšana ar šo medikamentu nav izrādījusies efektīva.
PVO turklāt norādījusi – nav izslēgts, ka attiecīgā medikamenta izmantošana var nodarīt kaitējumu.
EZA ir pieprasījusi pilnus pētījuma datus, uz kuriem balstīts PVO ieteikums, gan no pašas organizācijas, gan no Veklury reģistrācijas īpašnieka. Tiklīdz tie būs pieejami, EZA izvērtēs pierādījumus saistībā ar citiem nozīmīgiem datiem, lai novērtētu, vai nepieciešamas izmaiņas zāļu Veklury reģistrācijā ES. Par remdesivīra ziņoto nevēlamo notikumu biežums ir tāds pats kā placebo lietošanas gadījumā, tāpēc drošuma ziņā medikaments ir labi panesams. EZA pašlaik vērtē nieru toksicitātes signālu – stāvokli, kuram var būt citi cēloņi Covid-19 pacientiem.