Realitātē tas nozīmē, ka slimnīcām dotas brīvākas iespējas darba organizācijai strauja Covid-19 pacientu skaita palielināšanās gadījumā. Cita starpā tas ietver to, ka pacientus pēc iespējas operatīvāk no reģionālajām un universitāšu slimnīcām var nākties pārņemt arī otrā un trešā līmeņa slimnīcām. Līdz ar to neesot jāuztraucas Covid-19 pacientiem, ja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) viņus gatavojas nogādāt ne tuvākajā slimnīcā.
Skaitļi turpina augt
Nedēļas pirmajā pusē Veselības ministrija (VM) ziņoja, ka Latvijas slimnīcās kopumā ir 796 Covid-19 pacientu gultasvietas. Ceturtdien Nacionālais veselības dienests (NVD) vēstīja, ka aizņemtas jau 744 no tām. Tomēr tās pašas dienas pēcpusdienā ar paziņojumu, ka nolemts atvērt papildu 104 gultasvietas, tādējādi to skaitu palielinot līdz 900, klajā nāca VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško pēc viņas vadītās Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdes. Tādējādi Covid-19 pacientu aprūpes sniegšanā būs iesaistītas arī vairākas zemāka līmeņa slimnīcas. Šobrīd starp tām ir Ludzas slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kā arī Dobeles un apkārtnes slimnīca.
VM valsts sekretāre arī atzina – lai gan joprojām kāpj gan saslimušo, gan stacionēto pacientu skaits, tieši slimnīcās nokļuvušo Covid-19 pozitīvo iedzīvotāju skaita straujais pieaugums rada lielāko satraukumu.
Proti, kamēr kopējais Covid-19 gadījumu skaits pēdējo septiņu dienu laikā pieaudzis par 6,4%, stacionēto pacientu kāpums ir daudz straujāks – par 44%.
Mūrmane-Umbraško norādīja, ka Covid-19 pacientiem domāto gultasvietu skaitu divu mēnešu laikā izdevies palielināt no 200 līdz 900. Pēc VM operatīvajiem datiem, ceturtdien divās lielākajās Latvijas slimnīcās – RAKUS un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā – Covid-19 pacientu noslodze sasniegusi pat 90%.
Operatīvāka rīcība
Slimnīcas joprojām turpina pārprofilēt gultasvietas, lai palielinātu to pieejamību Covid-19 pacientiem. Taču VOMK tomēr nolēma izsludināt nozarē ārkārtas situāciju. Tas sniegs ārstniecības iestādēm plašākas iespējas rīkoties ar resursiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimību pacientiem. Tāpat būs iespējams citādāk plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama.
Uz to norādīja arī RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis: "Mēs varam pārtraukt atvaļinājumus vieglāk, mēs varam darbiniekiem lūgt strādāt brīvdienās. Tie ir lēmumi attiecībā uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo personālu." Neskatoties uz grūtībām, vismaz pagaidām slimnīca neredzot nepieciešamību apturēt ambulatoro pakalpojumu sniegšanu. Tiesa, plānveida pakalpojumus RAKUS jau šobrīd sākusi ierobežot.
Ārkārtas situācijas medicīnā statuss arī juridiski ļaus paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, un VOMK ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu. Piemēram, ja kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē.
Tāpat otrā un trešā līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas gaita to pieļaus. Diskutējot ar slimnīcām, esot arī nolemts veidot īpašas sadarbības teritorijas ar koordinatoriem, lai būtu informācija par slimnīcu ieviestajiem ierobežojumiem. Proti, lai neizveidojas situācija, ka pacients tiek nogādāts iestādē, kur tobrīd nav pieejams kāds no nepieciešamajiem pakalpojumiem.
NMPD vadītāja Liene Cipule minēja, ka pacienti jau ir saraduši ar domu, ka atsevišķos gadījumos viņus var nogādāt tālākā, nevis sava reģiona slimnīcā. Šo lēmumu ietekmē tas, kura ir labākā un drošākā vieta, kur pacientam ātrāk sniegt palīdzību, un kur ir pilns nepieciešamais nodrošinājums – gultasvieta un diagnostikas iekārtas.
Viņa arī atzīmēja, ka Latvijā ir visai unikāla situācija, jo NMPD brigādes nav piesaistītas kādai konkrētai slimnīcai vai vietai, bet pārzina visu slimnīcu tīklu. Cipule arī atzīmēja, ka NMPD ārkārtas režīmā strādā jau otro mēnesi, ņemot vērā hospitalizācijas iespējas un regulāras izmaiņas hospitalizācijas plānā. Tomēr ceturtdien izsludinātais ārkārtas stāvoklis hospitalizācijas iespējas palielināšot un pacientu loģistiku padarīšot efektīvāku. Tas noteikti atvieglošot dienesta darbu, viņa piebilda.