Amnestijas likums vēlīgs arī kukuļņēmējiem

Tikšanās laikā paši padomes locekļi atzinuši, ka likumprojekts ir sasteigts un pretēji sākotnēji paustajam noskaidrojies, ka to nav izstrādājusi visa padome, bet gan atsevišķi tās locekļi. Kas ir šie cilvēki, advokātu aprindās klusē. Oficiāli likuma tēva lomu uzņēmies ZAP vadītājs Jānis Grīnbergs, viens no A.Lemberga advokātiem. Taču viņa vietniece, advokāte Guna Kaminska Dienai neslēpa, ka tekstu izstrādāja "ne tikai advokāti no ZAP, iesaistīti esam vairāki". Konkrētus uzvārdus G.Kaminska negribēja nosaukt: "Autori ir pasargājami, ņemot vērā negatīvo publicitāti." ZAP loceklis Saulvedis Vārpiņš, kurš par likumprojektu uzzinājis jau pēc nosūtīšanas prezidentam, norādīja: J.Grīnbergam nebija tiesības rīkoties padomes vārdā, tādēļ šo jautājumu skatīs nākamajā tās sēdē. Visticamāk, ka ZAP ir tikai amnestijas likuma pastnieki. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka "oranžas nokrāsas" cilvēki amnestijas likuma publiskos virzītājus meklējuši jau pirms pāris mēnešiem, tajā skaitā tiesu sistēmā. Jāatgādina, ka pirms advokātiem ar līdzīgu ideju pie Valsts prezidenta vērsās arī Latvijas lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji. Sapratuši atšķirību starp apžēlošanu un amnestiju, baznīcas tēvi no savas idejas atkāpās. Amnestijas galvenā priekšrocība ir tā, ka ļauj no soda atbrīvot personas, kas vēl nav notiesātas. Tieši tādēļ izskanējušas versijas, ka šis likums varētu būt labvēlīgs finanšu noziegumos apsūdzētajam A.Lembergam un digitālās televīzijas afērā apsūdzētajiem. A.Lembergs ietilpst to personu lokā, kam likumprojekta autori uzskata par nepieciešamu piemērot amnestiju, — viņš ir viens no Augstākās Padomes deputātiem, kurš balsojis par Latvijas Neatkarības dekarāciju un saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Triju Zvaigžņu ordenis ir piešķirts arī, piemēram, digitālgeitā par krāpšanu grupā apsūdzētajam LNT šefam Andrejam Ēķim, tāpat kā šajā lietā apsūdzētajam Ojāram Rubenim. Viena no iespējām, kā amnestijas likumu tomēr dabūt līdz izskatīšanai parlamentā, ir Jāņa Šmita (LPP/LC) vadītā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas šo priekšlikumu plāno izskatīt nākamnedēļ. Atšķirībā no prezidenta J.Šmits par šī jautājuma virzīšanu atbildējis izvairīgi, norādot, ka jāizvērtē visi iesniegtie priekšlikumi.