Analītiskā filozofija: kādēļ tā ir vislabākā filozofija

Nezināju, ka var domāt ar māgu, t.i., kuņģi. Bet ja nu tu no savas pieredzes iesaki, tad paskatīšos, kas un kā...

Tev vajadzētu pamainīt diētu, laikam tev kaut kas ar māgu nav kārtībā, katrā ziņā uz āru jau jūt diezgan stipri.

Es nesalīdzinu. "Profiņu" valodā runājot - vokālās problēmas viņai ir bijušas vienmēr. Patiesums - ne vienmēr, jo centieni ne vienmēr nes rezultātus. Turklāt patiesums ir situatīvs. Paplikā kleita ir vairāk nekā gaumes jautājums, ja atminās, kādā pasākumā esi, un esi izvēlējies piespraust sev valsts augstāko apbalvojumu. Diez vai tas būtu gaumes jautājums, ja to viņa, piem., piespraustu pie kažoka... Tāda mums te analītiskā filosofija iznāca.

nevar jau līdzinat, kā cilvēks dzied 30 gados un ka pēc 50 gadiem. Arī Lapčenoks un Vilcane vairs nav asi. Daži ir tik gudri, ka vecuma vairs nedzied, piemēram Kukule arī slavenā ABBA. Bet kas attiecas uz Akurateres dziedāšanas patiesumu, nu tur gan šaubu nav, viņa ir tik pat garīga kā jaunībā. Tas ka kleita paplika - nu tas ir gaumes jautājums.

Man gan labāka šķiet sintēzes filozofija (Ārts Juriānse). Arī - Rūdolfa Šteinera "Kā iegūst augstākās garīgās zinības".U.tml. darbi.

Nevaru kvalificēt savu muzikalitāti iepretim "profiņam" Paulam, taču (p)erdošās zvaigznes nevarētu uzskatīt par līmeni, no kura atspraust kritērijus, vai ne? Mans līmenis ir normāls manējais līmenis. Dažās tautās to dēvē par MM. Talantu un iespējas izpausties Dievs dod pēc savas izvēles. Par tēmu - Ieva dzied slikti. Bet reizumis patiesi. Kad patiesi, sliktumam nav nozīmes. Kad melo, tad sliktums skan vienkārši kā aitas blējieni, kam pie pludmales tērpā tērpta pupa piesprausta trejzvaigžņu bļemba. Ja tas tevi aizvaino, lūdzu, man piedod.

nez kas tie par muzikālās gaumes spīdekļiem, kas Ievu nosauc par gaudojošu lokomotīvi. Ja tas būtu tāds profiņš ka Pauls, tad es kā nemuzikāls cilvēciņš, varbūt sāktu apdomāties, kā gan īsti ir ar to Ieviņu. Ko ta mēs lai sakām par visa veida "zvaigznēm" kas to vien dara, kā katru dienu piep...ž ēteru?

Paraugies, moš tev arī iekšā ir iekšas?

Tajos astoņdesmitajos no "Palīdzi, Dievs..." biju patiesi kustināts jeb emocionēts. Šodien - nē. Man šķiet, ka tas ir saistīts tieši ar mana "prātīguma" pieaugumu.

Nelolo cerības par mani. Es par Akurāteri (pret kuru tev ir acīmredzamas simpātijas un lai tās būtu) izteicos augstākā mērā saudzīgi. Ir ļaudis, kas viņu dēvē par gaudojošo lokomotīvi. Man žēl, bet mans patriotiskais sentiments un mana muzikalitāte ir divi atšķirīgas lietas, kas īpašu kompromisu neveido. Mana problēma.

Paldies, tu mani iepriecināji :))) Ņīče, tas bija vecis ar iekšām :)))

no taviem komentiem biju iedomajies , ka esi prātīgs ļaužs, bet tavi skarbie teicieni par Akurāteri Ievu nesen atpakaļ tas bija, zini, ar vienu darvas karoti var sabojat visu medus mucu

Tas ir kaifīgi - definēt filosofiju atkarībā no tā vai tā konstruē patiesību vai destilē patiesību.

apgaazt nevar to, kas ir paties? a kas ir pats nepaties, tas pats sevi apgaazh... ekonomiskaa kriize pati sevi apgaaza, rezhiimi pashi sevi apgazh. veel ir jautaajums? -ar kaadaam metodeem tas viss apgaazhas vai sevi apgaazh?!

Paldies par lekcijas publicēšanu. Tomēr lekcijas n osaukums man atgādina padomjlaika neapstrīdamo "atziņu", ka marksisms- ļeņinisms ir filosofijas augstākā virsotne. Analītiskā filosofija tomēr ir tikai viens no mūsdienu filosofijas virzieniem. Nenliedzami - interesants, bet - viens no...