Antiņš Kristus vecumā. LTF pirmais priekšsēdis Dainis Īvāns

Īvans uzspīdēja kā zvaigzne. Īvāns vēsturē ir iegājis kā LTF līderis. Pārējais ir mazsvarīgi, lai arī ko viņš darītu. Salīdzinot eksprezidentus un Īvānu, manuprāt, pričendāļus Īvāns ir pelnījis vairāk kā viņi. Īvāns ir dzīvā leģenda.

Kad vairs totāli nesanāca, kad vairs nespēja pabeigt uzsākto, kad kādam ienāca prātā ģeniālā ideja, izmantot apstājušos projektus, tautas balss uzklausīšanas demonstrējumā. Un atradās muļķīši, kas piekrita būt tie priekšā un pakaļā jājēji. Un tā atkal demagoģijas meistariem izdevās defektu pārvērst par efektu. Bet publicētās Rīgas metro staciju skices un Daugavpils hesa labumi, bija tik ļoti ļaudis saintriģējuši, ka savas neveiksmes, drīzāk bankrota, attaisnošanai nācās likt lietā ļoti riskantu kārti. Tāpēc spēli zaudēja. Bet tautas frontes sākumā runāja par brīvu Latviju, brīvā Krievijā. Labi atceros. Tagad daudzi " piemirsuši", vai apgalvo, ka citādi nevarēja, jo pārāk riskanti. Tie, kam nekas nenotika, kaut par to tomēr bija runājuši, pierāda, ka nekāda riska nebija.

Gadījuma karakalps - precīzāk i nepateiksi. Vai Īvānam var ko pārmest? Nē, nevar! Viņš tika uztaisīts, un pēcāk notaisīts. Būtībā Īvāns nav bijis un nav arī tagad. Viņš bija PīĀr :)))

Tautas Fronte, tautas fronte, tautas... Patiesībā viss sākās nedaudz ātrāk. Ar Gorbija atkusni un tālāko viņam neizprasto demokratizāciju. Kad 1986 gadā viņš uzsāka spēlītes ar priekšnieku ar priekšnieku vēlēšanām ražošanā, slūžas sāka vērties. Laikam jau doma bija, ka procesa varēs kontrolēt... muļķības. Cilvēks vai nu domā, vai to nedara. Vai nu ir brīvs, vai nav. Radošo profesiju konference ar vēlāko visa partaparāta izbīli par viņā teikto... Rīgas Jūras Tirdzniecības Ostā - steidzamā partijas sapulce ar norādījumu – nosodīt. Letiņu maz. Un muti tur. Viens hohols labi izteica : „Mēs, te slāvi, mēģinām latviešiem mācīt, kā Latvijā pareizi dzīvot.” No zāles sauciens:”...un hoholi”. Un puisis no tribīnes apstiprina: „Jā, slāvi un hoholi, mēģinām uzspiest latviešiem, kā mums patīk. Parādiet , cik viņu pašlaik ir zālē? Nav? Tad turat mutes.” Vēlāk šī cilvēka sieva aktīvi strādāja LTF. Pats viņš daudz darīja Latvijas jūrniecības nozares veidošanai. Un domāju, ka tieši viņš „šķīla to uguntiņu ostā, lai iedegtos LTF liesmiņa”, lai iekustinātu tos pašus latviešus... Aivars Saliņš. Ostas, vēlāk Rīgas Oktobra rajona LTF nodaļas vadītājs. Muitnieks, tātad ar stūra māju... a kurš jūrnieks vai ostinieks pats zin, ir vai nav ar to saistīts? Profesijas specifika. Tālāk tikai sirdsapziņas jautājums. Starp citu, vēlāk pārliecinājos ka daudzi stukači nav stučījuši, bet daudzi „nacionālpatrioti” bija brīvprātīgi stučītāji. Vai atkal nacionālā īpatnība? LTF pirmais kongress. Man neveicas, esmu Baldones sanatorijā. Visi palātās un gaiteņos,un latviešu klāt maz, klausāmies translāciju. Emocionālās runas. Jauki skaisti, bet maz konstruktīvā. Programmas pieņemšana draud izvērsties par bezgalīgu pļāpāšanu, bez noteikta mērķa. Tikai lai ieliktu savu ķeksīti... Patiesībā situāciju glāba J.Bojārs. Kaut gan pēc demokrātijas vairs tur pat nesmakoja... Baldonē uz ieliņām smaržo pēc pavasara. LTF otrais kongress, starplaiks starp kongresiem un kongresa gatavošana. Arvien vairāk iezīmējas tas, kas vēlāk, pēc otrā kongresa, kļuva par darba stilu - veči skalo smadzenes, pļāpā. Dāmas strādā. Sandra, Elita, Drosma, Sallija, Olga... sekretariāts, redakcija, koordinācijas centrs. Tikmēr veči kārtējo reizi mēģina viens otram pierādīt to, ka labā kāja ir pa labi no kreisās... Slikti ka neviens no viņiem nav nācis no ražošanas. Visi – gaišie inteliģenti, bez prakses izpilddarbā. Bēdīga iezīme – kritisko nostāju pret sistēmu, pret ideoloģiju, pret impērismu – sākam pārnest pret tautību. Kaut arī lielākā daļa no viņiem nav krievi, tikai tas ieraksts pasē. Parādījusies jauna nacionalitāte – krieviski runājošie. Strīdi par pilsonību. Par pilsonības institūta veidošanu. Būtībā tas ir strīds par to, vai atjaunojam neatkarīgu Latviju vai veidojam jaunu republiku. Klajā nāk J.Bojārs ar atklāti provokatīvu pilsonības risinājumu, izmantodams visai stulbo PSRS-nacionālo republiku pilsonību likumdošanas samezglojumu. Var jau piečakarēt visus nelatviešus, bet tas ātri nāks atpakaļ, kā pretsitiens. Varbūt tas arī ir mērķis? Na kogo rabotajem? Sajūsmas, neziņas, baiļu un bezbailības laiks. Barikādes. Trīs dienas stresa un darba. Varoņi uz barikādēm, gudrie gatavojas „baļķi nest”. Bet skaidrs viens – atpakaļ ceļa vairs nav. Sistēma brūk no iekšas. Mēs paspējām no tās izlekt. Lai Latviju „iebāzt” atpakaļ maisā, vairs citas iespējas nebūs , kā atklāta agresija (par pirkšanu-pārdošanu toreiz neiedomājamies). Tautas Fronte. Par neatkarīgu Latviju. Par labāku dzīvi tautai... Tautas Fronte. Skaisti savu darbu izdarīja. Kurā brīdī pārvērtās par fronti starp tautām? Slikti bijām sagatavoti risināt sociālos un nacionālos jautājumus. Pretējās puses profesionālā sagatavotība krietni augstāka. Un iestrādes arī spēcīgākas. Fronte starp ļoti izkristalizētiem sociāliem slāņiem? Tagad, atskatoties, savādāk izvērtēju arī 1940. gadu un stāstus par „tanku bučošana”. Neatkarīga valsts, bet tajā daudz tādu, kuriem nav ko zaudēt. Ne jau visi zināja, kas notiek Krievijā. Un taču cerēja ko iegūt no izmaiņām. Ko no tā mācījušies šodienas mūsu valsts vadītāji? Ja situācija atkārtojas – kurš ies aizstāvēt valsts neatkarību? Tie, kuri „nopelnījuši” privatizācijas gaitā miljonus? Laikam jau nē. Vai pārējie ies aizstāvēt valsts neatkarību kopā ar šiem „nopelniem bagātajiem” miljonāriem? Tautas Fronte. Skaisti. Ir ko atcerēties. Cieņā Imants Burvis 29158851 [email protected]