Valdības rīkojums par komisiju Loskutova atbrīvošanai, iespējams, prettiesisks
Ministru kabineta rīkojums par komisijas izveidi KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanai no amata, ļoti iespējams, ir prettiesisks. Proti, šajā dokumentā, kurš MK sēdes slepenā rakstura dēļ nav publiski pieejams, bet tomēr nonācis Dienas rīcībā, nav norādīts juridiski korekts pamatojums komisijas izveidei, kā to prasa attiecīgi MK noteikumi par tās izveidi, jo nav skaidrs, kādi konkrēti A.Loskutova administratīvi, disciplināri vai krimināli sodāmi pārkāpumi ir pamatā tam, lai komisijā tiktu vērtēta viņa atbrīvošana no amata saistībā ar neatbilstību ieņemamajam amatam. Tas vedina spriest, ka jautājums par komisijas izveidošanu gatavots steidzoties, lai valdība un Saeima lēmumu par KNAB šefa atbrīvošanu varētu pieņemt pirms prokuratūra pabeidz izmeklēšanu un informē, kādi konkrēti un kā sodāmi pārkāpumi A.Loskutova darbībā ir atklāti.
Godmanim nav bažu
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) bažas par rīkojuma tiesiskumu noraida. Komisijas izveidošanai esot tiesisks pamats, un, pamatojoties uz tās atzinumu, valdība arī pieņemšot savu lēmumu, teica I.Godmaņa preses pārstāvis Edgars Vaikulis. Juridisku pamatu rīkojumam radījis gan ģenerālprokurora, komisijas vadītāja Jāņa Maizīša ziņojums, gan premjera sarakste ar KNAB vadītāju par jautājumiem, kas saistīti ar naudas uzskaiti, inventarizācijas un aprites kontroles kārtību.
Jābūt pārkāpumiem
Pēc valsts pārvaldes lietās zinoša eksperta vērtējuma, kurš vēlējās palikt anonīms, šādas komisijas izveidošanas pamatā jābūt konkrētiem, kompetentas iestādes, A.Loskutova gadījumā, Ģenerālprokuratūras, konstatētiem būtiskiem administratīviem, disciplināriem vai krimināliem pārkāpumiem. Pēc spēkā esošās likumdošanas, komisija nevarētu lemt par amatpersonas atbrīvošanu no amata, ja nav formulēts, par kādiem pārkāpumiem tas tiek darīts. KNAB priekšnieks neesot politisks amats, un par viņa atbrīvošanu nevar būt politisks lēmums. "Ja konkrētās amatpersonas rīcībā nav konstatēti ļoti būtiski pārkāpumi, tad no juridiskā viedokļa tādas komisijas izveidošanai, kuras kompetencē ir izvērtēt, vai pārkāpumi ir tik smagi, lai amatpersonu atbrīvotu no amata, nav pamata. Ja tas netiek ievērots, tad jau pret jebkuru amatpersonu, kas politiķiem nepatīk, varētu izveidot komisiju un izlemt par atbrīvošanu no amata," norādīja eksperts.
No MK rīkojuma nav skaidrs, kādus pārkāpumus A.Loskutovs savā darbā ir izdarījis, lai izvērtētu viņa atbilstību amatam. Vienīgais pamatojums, kam ir juridisks raksturs, ir atsauce uz J.Maizīša sniegto ziņojumu par KNAB konstatētiem faktiem saistībā ar lielu naudas līdzekļu piesavināšanos. Eksperta vērtējumā, ja rīkojumā par komisiju tiešā veidā nav norādīts, kādi pārkāpumi rada pamatu lemt par A.Loskutova atbrīvošanu, tad šādai informācijai būtu jābūt prokuratūras kā kompetentās iestādes ziņojumā.
Atbildība nav konstatēta
Lai arī informācija par J.Maizīša ziņojuma saturu nav publiska, pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, rakstiska prokuratūras ziņojuma par izmeklēšanā noskaidroto, kurā norādīts uz A.Loskutova darbībā konstatētiem administratīvi, disciplināri vai krimināli sodāmiem pārkāpumiem, nemaz nav. Izmeklēšanu par KNAB pazudušo naudu prokuratūra līdz galam nav pabeigusi, līdz ar to nav sniegts arī gala ziņojums, kurā būtu izvērtēta visu amatpersonu, viņu vidū arī KNAB vadītāja, atbildība. Valdības sēdē, kā Dienai atzinuši atsevišķi tajā piedalījušies, ģenerālprokurors tikai mutiski informējis par izmeklēšanā līdz šim noskaidrotajiem faktiem un paveikto. Tas ir, par pazudušās naudas daudzumu, par apsūdzībām, kas uzrādītas divām par naudas līdzekļiem atbildīgajām amatpersonām, par to, kāda ir kontroles sistēma, ka KNAB nav veikta kriminālprocesos izņemto naudas līdzekļu inventarizācija, un kāds ir atbildības sadalījums. Noprotams, ka J.Maizītis valdībai arī norādījis, ka izmeklēšana pazudušās naudas lietā vēl turpinās un ka pagaidām prokuratūra nav pieņēmusi lēmumus par A.Loskutova atbildību, pārkāpumiem un piemērojamo sodu. Prokuratūras preses centrā Dienai attiecās sniegt J.Maizīša vērtējumu par valdības rīkojuma tiesiskumu. Tas esot politiķu lēmums un viņu atbildība.
Noraida Veldri
Tikmēr A.Loskutovs ceturtdien pieteica noraidījumu vienam no komisijas locekļiem — aizsardzības ministram Vinetam Veldrem (TP) —, lūdzot viņa vietā norīkot citu ministru. KNAB vadītājs apšauba V.Veldres objektivitāti — ministrs ceturtdien pēc komisijas pirmās sēdes izteicās, ka "lēmums par viņa {Loskutova] likteni konceptuāli jau ir pieņemts, taču svarīgs ir "juridiski pareizs pamatojums", tā vedinot domāt, ka komisijas viedoklis būs tikai formāls, jo politiķi jau izlēmuši KNAB šefu atlaist. Par V.Veldres izteikumiem izbrīnu pauda arī J.Maizītis. "Ja politiķi ir pieņēmuši kādu lēmumu, tad viņiem ir jāinformē sabiedrība, jo, ja tas tā ir, tad ir apieta likumā noteiktā kārtība par KNAB priekšnieka atcelšanu," BNS norādījis prokuratūras preses centra pārstāvis Andrejs Vasks. A.Loskutova iesniegums tikšot izskatīts pirmdien valdības sēdē.
Komisijai bija uzdots ziņojumu sagatavot līdz pirmdienai, izskanējis pieļāvums, ka komisija piektdien var lemt, vai prasīs termiņa pagarinājumu. J.Maizītis uzsvēris, ka neparakstīs juridiski nekorektu komisijas slēdzienu.