Par spīti iecerēm, EM prognozē, ka iedzīvotāju skaits turpinās kristies. Vienīgi īstenojot reemigrācijas politiku, tas līdz 2013. gadam nokritīšoties līdz 1,94 miljoniem, bet neīstenojot - līdz 1,86 miljoniem.
Plānā iekļauti astoņi dažādi rīcības virzieni tuvākajiem gadiem, piemēram, ideja dzēst studiju kredītus augsti kvalificētiem jauniešiem, kuri izglītību ieguvuši ārvalstīs, kā arī paplašināt to personu loku, uz kurām attiecas repatrianta statuss un no tā izrietošās priekšrocības - pabalsti.
Ar lielāko daļu no tiem sabiedrība tika iepazīstināta jau pērn novembrī, kad tie tika nodoti sabiedrības apspriešanai. Plānu izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule Dienai atzina, ka no sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem derīga izrādījusies piektdaļa. Piemēram, plāns papildināts ar ieteikumu valsts iestādēm pārvērtēt prasības pēc svešvalodu, sevišķi krievu valodas, zināšanām amatu pretendentiem, jo tā esot ļoti problemātiska cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvojuši vai skolojušies ārvalstīs. «Ja svešvalodas zināšanas tiešām ir nepieciešamas, piemēram, saskarsmei ar iedzīvotājiem, ieteikums iestādei ir nevis atteikties ņemt cilvēku darbā, bet piedāvāt viņam atbalstu valodas apguvē,» skaidroja D. Akule.
D. Pavļuts arī uzsvēra, ka pozitīvas tendences migrācijas plūsmā jau esot redzamas - kaut gan no Latvijas joprojām aizbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc, salīdzinot 2011. un 2012. gadu, emigrējušo skaits esot sarucis divreiz.
Demogrāfs Ilmārs Mežs šādu apgalvojumu vērtē piesardzīgi. «Ja ministrs ir izmantojis Centrālās statistikas pārvalde datus, tad tur zem tabulas ir paskaidrojums, ka 2012. gadā ir uzskaitīti tikai tie, kuri savu izbraukšanu ir reģistrējuši, bet daudzi aizbrauc to nevienam nepasakot. 2011. gadā tie, kas reģistrējās, un aplēses par nereģistrētajiem aizbraucējiem tika skaitītas kopā. Tādēļ ir iespējams, ka emigrācija samazinās, bet vai tā tiešām samazinās tik strauji - domāju, mums trūkst tam pierādījumu,» viņš aizrādīja.
EM plānu gan viņš kopumā vērtēja pozitīvi: «Šis ir tikai vienas ministrijas pirmais mēģinājums, un šis ir tikai tāds palīginstruments, kas palīdzēs tad, ja cilvēki jau vēlas atgriezties. No vienas puses, visām ministrijām kopā strādājot, ir potenciāls atgriezt kaut 100 000, bet, ja iziet tikai no šī plāna, būšu laimīgs, ja, tieši pateicoties tam, atgriezīsies kaut 10 000. Tajā pašā laikā nav jānosoda EM par vēlmi vismaz kaut ko darīt, drīzāk jāmudina citas ministrijas būt aktīvākām,» viņš teica.
Otrdienas Ministru kabineta sēdē plāns tika pieņemts bez lielām diskusijām. Atbildīgajām ministrijām uzdots līdz 2. aprīlim izstrādāt konkrētus pasākumus un noteikt par to īstenošanu atbildīgās institūcijas, nepieciešamos līdzekļus un gaidāmos rezultātus. Šogad papildu līdzekļus tam nav plānots piešķirt, bet turpmākajiem trijiem gadiem līdzekļus varētu izdalīt reizē ar 2014. gada budžeta veidošanu. Aprēķini, cik naudas vajadzēs, vēl neesot veikti.