Ārstu un medicīnas kompāniju attiecībās korupcijas mazāk, iespējams, tā kļuvusi slēptāka

To cik labs, vai slikts esmu lai verte kolegi Latvija, Teksasa vai ASV. Tacu pec autora « padoms » ierosinajuma velos aprakstit ka, un kapec iegust PhD gradu ASV. ASV PhD gradu nevar iegut ja nestrada basic science labratorija, kur darisana ir tikai un vienigi ar dazadu veidu mutacijam, receptoru signal procesu un to traucejumiem un tt. Sis darbs noris megenes, stradajot ar dazada veida pelu, zurku un retakos gadijumos ar primatu sunam un tas mutejot, parveidojot un skatoties ka konkreta suuna uz to reage. Arsti (MD, jeb doctor of medicine) kas iegust PhD, atskiriba no Latvijas, to iegust tikai tapec ka viniem interese sada veida zinatne, kas ir nenoliedzami vajadziga un sabiedribai nozimiga. PhD gradu ASV nevar iegut nodarbojoties ar klinisko zinatni. Cik man zinams loti maz doktora gradu Latvija ir ieguti stradajot fundamentalo zinatnu limeni, vairakums tos ir sanemusi tiesi kliniskas zinatnes. Vel piedevam lielakai dalai PhD ieguveju sie iesaktie projekti, bet gandriz vienmer taja pasa virziena, turpinas visu muzu, tatad ASV PhD garda iegusana ir ka sakums zinatniskai karjerai, Latvija tas ir ka biezi vien ir ka merkis, pec kura iegusanas darbs uzskta lauka nerurpinas. Lai ASV virzitos par akademiskas karjeras kapnem jastrada dazados virzienos. Bet ir tris veida tracks jeb veidi ka to darit : 1. Basic science track (lielakais un biezi siem arstiem ir PhD grads) jeb stradajot fundamentalo zinatnu labratorija, (darbu izverte galvenokart pec ieguto grantu lieluma un publikaciju biezuma). 2. Clinical scholar track, tie kas strada kliniska zinatne, maca rezidentus, studentus. (darbu izverte pec publikacijam, piedalisanos un seminaru vadisanu, rezidentu atsauksmem un vai arsts ir ieguvis autoritati sava pilseta, stata vai valsti) 3. Clinical track, kas galvenokart skatas pacientus (biezi vien kopa ar rezidentiem, studentiem un vertejums notiek galvenokart pec studentu, rezidentu un kolegu aptauju novertejuma). Sini kategorija, virziba notiek lenak. Parasti jebkura situacija arsts, vai arsts ar PhD uzsak karjeru « instruktora » limeni, 2-3 gados japierada sava « vertiba » un tad universitates komiteja to izvertejot pieskir assistant professor (asistejosais profesors), no si briza iesledzas skaititajs, sini pozicija nevar but ilgak par 6 gadiem (ligums tiks slegts ar arstu katru gadu), ja pec sesiem gadiem komiteja nav gatava arstam pieskirt associate professor (asocietais profesors) tad arstam tiek lugts meklet darbu vai nu cita slimnica, vai privataja sektora. Apmeram 70% arstu nevar parvaret so pareju no asistejosa uz asocieto profesoru. Turpinoties izauksmei (ta nedrikst apstaties) pec 3-6 gadiem var izskatit jautajumu profesora grada pieskirsanai, tacu var palikt ari ka associate professor ja komisija neuzskata ka ir sasniegts pietiekosa atpazistamiba kada noteikta lauka. Man jatzist ka man ir fantastiski veicies, ar to ka University of Texas, Southwestern Medical Center mani pienema darba, vieta kur Tinsley Harrisons (visi arsti zin Harrison’s iekskigo slimibu gramatu) bija pirmais iekskigo slimibu katedras vaditajs un kura ir vieniga medicinas augstskola ASV kur aktivi turpina stradat 4 Nobela premijas medicina ieguveji un daudzi citi fantastiski kolegi ar kuriem ikdiena diskutejot esmu iemacijies loti daudz un turpinu to darit katru dienu.

Ar interesi izlasiju ''PADOMU''.Tur ir liela dalha taisnibas.Cik man zinams,U.Gruntmanis Latvijaa ir stradajis farmacijas firmaa.Vins ari aktivi seko lidzi ne tikai Latvijas medicinai,bet ari citam Sabiedribas norisem.Un,manuprat,nemaz nav slikti,ja vins izsaka savu viedokli.No malas labak redzams,un ari nav taa atkariba,kas Latvijaa ir vienam no otra.U.Gruntmanis ir asi un progresivi domajoshs jauns cilveeks.Ta ka uzklausisim gan vinu.Daudz no vina teiktaa var mums nodereet.Tadi cilveki kaa U.Gruntmanis Latvijai ir vajadzigi.

Diena nopietni strādā pie analītiskiem rakstiem, un tas ir labi, tomēr šādi raksti prasa lielāku darbu, lai sabiedrība patiešām gūtu kādu labumu. Pretējā gadījumā tiek dots vēl viens iemesls, lai cilvēki tiktu nepamatoti apmētāti ar dubļiem. Šodien ir skaidri jāsaka, ka Latvijā farmācijas firmas nevis valsts bija tās , kas finansēja Latvijas ārstu strauju integrāciju starptautiskā apritē, un jaunu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas neatkarības pirmajos gados. Tajā laikā jūs praktiski neatradīsiet ārstus, kuru profesionālos izbraukumus uz ārzemēm būtu apmaksājusi valsts. Arī klīnisko darbu ārsta prombūtnes laikā visbiežāk paveica citi kolēģi bez kādas papildus samaksas. Mēs kā pacienti varam būt pateicīgi, ka mūsu ārsti šodien ir apguvuši pasaules pieredzi , daudz sliktā būtu, ja tas nebūtu noticis. Vai tas mediķiem patika? Nē , nepatika, bet citas izejas nebija. Atbalsts zinātnei pēdējo gadu laikā būtiski izmainīja situāciju un ļāva vadošiem zinātniekiem un jauniem doktorantiem braukt uz konferencēm ar saviem referātiem bez firmu atbalsta. Tagad izskatās, ka nonāksim vecās problēmas priekšā ,jo valsts atbalsts ārstu izglītībai nav paredzēts. Par ētikas jautājumiem šajā gadījumā nav atbildīgi vienīgi ārsti un farmācijas firmas, bet valsts, jo ārstēt slikti ir vēl daudz neētiskāk. Būtu jāpārdomā arī ekspertu viedokļa izvēli un izvērtēšanu. Diena bieži veselības jautājumos konsultējās ar ASV strādājošo asociēto profesoru Uģi Gruntmani, kurš ,cik man zināms, beidzis augstskolu Latvijā, bet izvēlējies karjeru ASV. Diemžēl, iedziļinoties publiski pieejamos viņa personīgajos sasniegumos , ne ar ko īsti lepoties nevar. Nav ne izcila snieguma zinātnē (tikai 6 starptautiskas publikācijas , no kurām pēdējā 2007. gadā,) nav iegūts zinātniskais grāds - PhD, nav arī lielas vēlēšanās atgriezties Latvijā, lai strādātu šeit . Iespējams, ka traucē formālie kritēriji, jo Gruntmaņa kungs nevarētu tikt ievēlēts par asociēto profesoru Latvijā bez zinātniskā grāda, kā tas ir iespējams ASV. Analītiskajā rakstā līdzīgi kā mozaīkas sastādīšanā nevar tik vienkārši paņemt kādu citas mozaīkas detaļu vai citas valsts pieredzi, jo tā var nederēt. Nevajadzēt pūlēties Moskvičam pielikt Mersedesa lampas, no tā mašīnas ātrums nepieaugs , un nosaukums nemainīsies. Sistēma jāveido no jauna. Lai sabiedrībai dotu informāciju ne tikai , kas notiek Latvijā, bet arī to, ko vajadzētu darīt, lai būtu labāk vai lai nepieļautu citu valstu kļūdas , aicināsim prof. Gruntmani stāstīt par savas valsts veselības aprūpes sistēmu kopumā, raksturojot arī mediķu dzīvi skaitļos un iespējās, nepamatoti neizmantojot viņa pieredzi un zināšanas kā zelta standartu visās Latvijas medicīnas jomās.

Tautai jau gribas lamāt valdību vai bagātās zāļu firmas, nevis atzīst, ka pats ir korumpētās vides veidotājs.

Domāju, ka jaunā paaudze tāda nebūs. Pati nekad pat domājusi neesmu, vai būtu vai nebūtu jādod - vienmēr taču kasē rēķinu samaksāju.

Ne tikai bagātās zāļu firmas veido korupciju. Palasi portālu Cālis, tur uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tās, kas medicīniskajam personālam nav devušas aploksnes. Parastā tauta, bez lielas algas. Bet ceļas un krīt par to, ka personālam kaut kas ir jādod. Tur neviena māte Armani uzvalkā nedzemdē, bet, ja nepietiek naudas aploksnei, tad iegrūž vismaz kristāla bļodu, dāvanu karti vai konfekšu kasti. Sabiedrība ir stipri korumpēta kopumā.

Traki ir tas, ka Latvijā kā jau nabadzīgā valstī ir galīgi nesabalansēts tas, cik pelna zāļu firmu šefi un darbinieki, un cik - valsts slimnīcās strādājošie mediķi. Te arī tas risks korupcijai rodas. Ja tev slimnīcā maksā 700 latu algu vai tūkstoti par div;am slodzēm un piedāvā pēkšņi vēl piecus simtus, tad kādam Jēzum Kristum jābūt, lai atteiktos. Super, protams, ka mums ir vēl mums tādi Jēzi Kristi. Viegli jau salīdzināt Latviju ar ASV un Eiropas medicīnu. Kād gan viņiem vispār var būr risks korupcijai, ja ārsti tur pelna tikpat, cik zāļufirmas? Par salīdzināt situācijas nav korekti. Latvijā tāds mediķis glābj dzīvību un ārstē, un nopelna mēnesī cik tur reizes mazāk kā viens švīts Armani uzvalkā, kurš viņam tirgo zāles un vadiņus...:(((

Ir nekorekti rakstīt par to, kas ir "iespējams". Ar kādu domu tiek mesta tāda ēna? Nav faktu- tāda lieta nav jāpiemin.