Pašvērtējumu līmenī Latvijas iedzīvotāji patlaban jūtas līdzīgi kā 2003.-2005.gadā, kad sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja tikai 30 līdz 32% iedzīvotāju. Savukārt tā saucamajos "treknajos gados", laika posmā no 2006. – 2008.gadam, sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja gandrīz puse iedzīvotāju.Saskaņā ar aptaujas datiem sevi par materiāli nenodrošinātiem 2010.gada decembrī atzina vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju.Vērojams, ka gados jaunākie iedzīvotāji sevi biežāk uzskata par materiāli nodrošinātiem pretstatā gados vecākajiem - vecuma grupā 18-34 gadi par materiāli nodrošinātiem sevi uzskata 41%, bet vecuma grupā 55-74 gadi - 27%.Pētījums liecina, ka savas labklājības līmeņa uztverē rīdzinieki īpaši neatšķiras no Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošajiem - visos šajos reģionos ļoti līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars (33% līdz 37%) ir sevi atzinuši par materiāli nodrošinātiem. Atšķiras vienīgi Latgale, kur sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata tikai 23% iedzīvotāju. Tāpat pētījums liecina, ka laukos dzīvojošie nejūtas sliktāk kā pilsētās mītošie.Pētījums atklāja, ka 13% no Latvijas trūcīgākajiem iedzīvotājiem (iedzīvotāji ar objektīvi viszemākajiem ienākumiem) tomēr sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Vienlaikus 32% iedzīvotāju, kuri pieder pie Latvijas turīgākajiem (ietilpst starp 20% turīgāko Latvijas iedzīvotāju) tomēr sevi uzskata par materiāli nenodrošinātiem.
Arvien mazāk iedzīvotāju sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem
Arvien mazāka Latvijas iedzīvotāju daļa sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.Katrs trešais jeb 33% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, kas ir mazāk nekā pirms gada, jo 2009.gada nogalē sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja 39% iedzīvotāju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.