Arvien vairāk nepilsoņi priekšroku pilsonības izvēlē dod Krievijai

Pilsonību ieguvušo personu skaits sarucis ārkārtīgi krasi. Jau iepriekš izskanējuši viedokļi, ka uz pilsonību nepretendē gados vecāki cilvēki, kas uzskata, ka nespēs nolikt eksāmenu, kā arī personas darbspējas vecumā, kas naturalizācijas procesu uzskata par pazemojošu un aizstāv uzskatu, ka pilsonība pēc neatkarības atjaunošanas bija jāpiešķir pilnīgi visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem."Mūsu valsts nav tik pievilcīga ar savu pilsonību, kā gribētos. Valstī nav imigrācijas politikas. Cilvēki cienījamos gados paliks nepilsoņi un jaunieši pilsonību iegūs vienīgi Eiropas Savienības dēļ," uzskata Rīgas domes deputāte, bijusī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane (LPP/LC). "Ir vairāki faktori, kas nostrādā. Krīzei ir ietekme arī simboliski - tā padara Latviju mazāk pievilcīgu, ko īpaši pamana mani kolēģi, kuri pēta krievvalodīgos jauniešus. Naturalizācija prasa resursus - sagatavoties, aizbraukt uz eksāmenu, samaksāt valsts nodevu. Līdzekļu ir maz, un cilvēkiem nav pārliecības, vai viņi pilsonību dabūs," saka Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors, bijušais sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks.N.Muižniekam arī radusies sajūta, ka pietiekami liels nepilsoņu skaits joprojām domā, ka Saskaņas centra labie panākumi vēlēšanās agri vai vēlu ļaus pie pilsonības tikt vieglāk, tāpēc nesteidzas ar naturalizēšanos šobrīd.Pilnu Ata Rozentāla rakstu "Vēlme iegūt Latvijas pilsonību gandrīz apstājusies" lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!