Arvien vairāk vidusskolu uzņem bez konkursa

Taču lielākajā daļā Latvijas vidusskolu līdz ar šonedēļ izsmaržojušajiem deviņklasnieku izlaidumiem vēl tikai ir sācies karstākais uzņemšanas laiks, un virknē skolu nākamajā nedēļā aizritēs iestājeksāmeni. Nav vienlīdzīgas IZM dati liecina, ka lielākā daļa skolēnu pēc 9.klases turpina mācības vidusskolā. Bet kā izvēlēties piemērotāko? "Tas, ko es darītu, - apskatītu skolu mājaslapas, aptaujātu vienaudžus, ietu uz atvērto durvju dienām, jo varētu ietekmēt tas, ko saka pati skola," stāsta Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras (VIKNVA) direktore Evija Papule. Ja ir grūtības iegūt informāciju par skolām, var zvanīt arī VIKNVA, kur gan cilvēki tiekot iepazīstināti tikai ar skolu stiprajām pusēm. Informācijas ieguvei par skolām kalpo salīdzinoši nesen izveidotais portāls skolas.lv, kas tiks pilnveidots, liekot visām Latvijas skolām izveidot "progresīvas" interneta mājaslapas, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Jansone. Labi skolotāji un moderna mācību vide - tie, pēc Rīgas 3.vidusskolas skolnieka Pētera Šešo domām, ir būtiskākie kritēriji piemērotas vidusskolas izvēlē. 9.klasi Pēteris šogad pabeidzis ar gana labām atzīmēm, lai bez iestājpārbaudījumiem varētu turpināt mācības 3.vidusskolā. Arī viņš izmēģinājis roku RV1Ģ iestājeksāmenos, taču pieci punkti šķīruši no iestāšanās daudzu skolēnu vidū par prestižāko uzskatītajā skolā. Tad nu puisis izvēlējies pārbaudītu vērtību un palicis 3.vidusskolā. Starp skolām ar lielāko iestāšanās konkursu ierindojamas vairākas par prestižām uzskatītas Rīgas izglītības iestādes. Rīgas domes izglītības pārvaldes skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone norāda, ka ierasti lielākais konkurss ir RV1Ģ, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, Rīgas 49.vidusskolā. Piemēram, par iespēju vidusskolas klasēs mācīties RV1Ģ šogad esot cīnījušies apmēram četras reizes vairāk skolēnu, nekā skola varējusi uzņemt. E.?Papule skaidro, ka tā ir objektīva realitāte, - skolu akreditācijas rezultāti uzrāda, ka visās skolās izglītības kvalitāte tiešām nav vienlīdzīga. Jāzina laikus Katrai skolai ir tiesības noteikt iestājpārbaudījumus, un kopumā esot salīdzinoši daudz tādu skolu, kur skolēnus uzņem pēc iestājeksāmenu rezultātiem. Iepazīstoties ar skolu prasībām, redzams, ka parasti šādos gadījumos skolēniem jākārto iestājeksāmens priekšmetā, kurā tie tālāk vēlas specializēties (piemēram, ja tas ir sociālo zinātņu novirziens, jākārto iestājeksāmens vēsturē u.tml.), nereti iestājpārbaudījums ir arī pārrunas ar skolas vadību. Tiesa, ar katru gadu samazinoties 9.klašu beidzēju skaitam, arī šādu skolu skaitam esot tendence sarukt un arvien vairāk ir tādu izglītības iestāžu, kur bez konkursa uzņem visus sekmīgos 9.klašu beidzējus, stāsta M.?Jansone. Nesekmīgajiem dzīve būs grūtāka, jo liela daļa vidusskolu noteikušas, ka uzņem tikai sekmīgus skolēnus. Piemēram, M.Jansone, vaicāta, vai arī skolēniem, kuriem ir kaut viena nesekmīga atzīme, ir cerības tikt vismaz kādā Rīgas vidusskolā, norāda: "Pieļauju, ka kāda vidusskola uzņem arī tādus." Arī D.Jansone uzsver - nevarētu būt iespējama situācija, ka kādā pašvaldībā nesekmīgiem skolēniem nav iespējas tikt nevienā no skolām. Lai arī uzņemšanas process var ilgt līdz 1.septembrim, vairākumā vidusskolu tas varētu noslēgties nākamnedēļ, bet daļā skolu konkurss jau ir beidzies. Tas liecina, ka devītklasniekiem jābūt modriem jau laikus un nevar tikai pēc eksāmenu nokārtošanas "paskatīties apkārt", saka M.Jansone. Viņa atbalsta iestājpārbaudījumu rīkošanu vēl pirms valsts pārbaudes darbiem, jo tā skolēniem ir iespēja pārbaudīt spējas un patrenēties pirms gaidāmajiem eksāmeniem. Turklāt, tā kā šajās skolās ir padziļināta atsevišķu priekšmetu apguve, uz tām iet apzināti, nevis gadījuma pēc, skaidro M.Jansone. RV1Ģ direktors Māris Brasla stāsta, ka pēdējos gados aizvien retāki ir gadījumi, kad skolēni aptver, ka grib mācīties RV1Ģ tikai pēc tam, kad skolas rīkotais konkurss jau beidzies. *** 9.klases beidzēji 2006./2007.mācību gadā Latvijas skolās mācījās 29 487 devītklasnieki Ko viņi varētu būt darījuši tālāk? 2007./2008.m.g. bija: 17 735 vispārizglītojošo dienas skolu 10.klašu skolēni 13 268 profesionālo skolu audzēkņi 3807 vakarskolu 10.klašu skolēni 1160 skolēnu,kuri pēc 9.klases palika otru gadu