Dabiski, ka savā uzrunā Bakradze nevarēja nepieminēt Krievijas agresiju pret Gruziju. Pārāk nesens notikums un ar smagām sekām. Bakradze ir augsta Gruzijas amatpersona, un viņš pauda savas valsts nostāju saistībā ar "piecu dienu" karu, un citādi nemaz nevarēja būt. Vai PCTVL bija kaut vai vismazākais pamats gaidīt, ka Bakradze nāks klajā ar Krievijas uzturēto notikušā skatījumu? Labi, neesat ar viņu vienisprātis, taču — vai tāpēc jāvelkas ārā no zāles? Tomēr Kremļa pakalpiņu daba darīja savu — varbūt "tur" uzzinās un novērtēs uzcītību. Bez nepieklājīgām ārišķības izpausmēm, taču pēc savas būtības līdzīgas situācijas pēdējā laikā bijušas vēl divas reizes. Pirmā — augusta vidū, kad Saeima ārkārtas plenārsēdē pieņēma Paziņojumu par Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai, kurā tika dots Krievijas agresijas izvērtējums. Paziņojumu pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu (64 par), bet visi četri PCTVL frakcijas deputāti balsoja pret, taču tā vismaz bija taisna valoda. Ir reizes, kad skaidri jāpasaka "jā" vai "nē" un teikt "varbūt" ir nevietā. Tomēr tieši tā 14.augusta ārkārtas sēdē izdarīja Saskaņas centrs: tā deputāti izgāja no zāles un nepiedalījās balsošanā. Nomaskējās. Ja frakcijas deputātiem bija atšķirīgas domas, varēja noteikt brīvo balsojumu. Pēc mēneša PCTVL nāca ar kārtējo Kremļa padevīgā kalpa gājienu: sagatavoja un iesniedza Saeimā divus likumprojektus. Vienu par Abhāzijas, otru — par Dienvidosetijas valstiskās neatkarības atzīšanu. Likumprojekti paredzēja uzdot Ministru kabinetam atzīt abu separāto Gruzijas provinču neatkarību, nodibināt diplomātiskās attiecības un veicināt to uzņemšanu ANO, EDSO un Eiropas Padomē. Un tas septembra vidū, kad Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko neatkarību bija atzinušas vienīgi Krievija (26.augustā) un pilnīgi neracionālā kārtā — Nikaragva (5.septembrī). Pārējā pasaule ignorē jaunās "valstis", bet Plineram un viņa brigādei — padodiet atzīšanu. Atkal jau PCTVL nebija ne mazākā pamata cerēt, ka Latvija nostāsies "atzīšanu parādes" galvgalī, un tomēr PCTVL nāca ar provokatīvu iniciatīvu, kuru, lai arī kā vērtētu, nevarēja nepamanīt. Demonstratīva zāles pamešana, kad tribīnē runā Saeimas viesis (Bakradzi un viņa pavadoņus, kuru vidū ir arī opozīcijas deputāts, apmeklēt Latviju ielūdza Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze) ir vienkārši nepieklājīgi. Šāda rīcība nav attaisnojama ar to, ka Plineram "ir skaidrs, ka pirmā uzbruka Gruzija". Te nu jāpiebilst, ka karadarbība noritēja tikai un vienīgi Gruzijas starptautiski atzītajā teritorijā, pie kuras, atgādināsim, pieder arī Dienvidosetija. Tāpēc Kremļa propagandas tiražētais un Plinera translētais "Gruzijas uzbrukums Dienvidosetijai" būtības ir aplams. Piedevām ir pierādījumi, ka Krievijas karaspēks, vismaz daļēji, Dienvidosetijā, t.i., juridiski Gruzijas teritorijā, pretēji Kremļa propagandas klāstītajam, ieradās nevis 8.augustā, bet jau iepriekšējā dienā. Tātad zināja, ka jāgatavojas aizstāvēt Dienvidosetijā mītošos Krievijas pilsoņus — Krievijas pilsonība ir lielākajai šī kalnainā nostūra iedzīvotāju daļai. Interesanti, ka par Krievijas okupācijas karaspēka ieiešanu Tbilisi faktiski nekontrolētajā Gruzijas teritorijas daļā pirms oficiāli norādītā laika pirmais publiski darīja zināmu Krievijas Aizsardzības ministrijas rupors laikraksts Krasnaja Zvezda (Sarkanā Zvaigzne). Tā 3.septembra numurā lasāms kāda viegli ievainota Krievijas armijas kapteiņa stāstījums par to, kā 7.augustā izsludināta trauksme, viņa karaspēka daļa devusies uz Dienvidosetiju un nākamajā rītā iesaistījusies kaujā. Kapteinis stāstīja, kā bija, žurnāliste pierakstīja, redaktors nepamanīja datuma neatbilstību — galu galā bija pagājis gandrīz mēnesis. Rakstiņš no avīzes mājaslapas pazuda jau pēc pāris dienām. Dabiski, šī nav vienīgā liecība, ka Kremļa oficiālā versija ne visai atbilst patiesībai. Tiktāl par lietām, kas PCTVL biedru grupai būs nepieņemamas arī tad, ja tā ir taisnība. Turpretim vakardienas izlēcienam diezin vai ir tiešs sakars ar Gruzijas un Krievijas sarežģītajām attiecībām. Tā ir sevis kā "Krievijas draugu" pozicionēšana, vienlaikus cenšoties piesaistīt sev vēlētāju uzmanību, lai tie viņus, mūžīgo opozīciju, neaizmirstu vai nesāktu norakstīt.
Askolds Rodins: Atkal izlēciens
Vakar Saeimas plenārsēdē notika kaut kas skandalozs. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Dāvida Bakradzes uzrunas laikā frakcija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) demonstratīvi pameta sēžu zāli. Frakcijas vadītājs Jakovs Pliners pastāstīja, ka "frakcijas deputāti tādējādi protestēja pret Bakradzes vienpusīgo militārā konflikta izklāstu un apvainojumiem militārajā agresijā, kas tika izteikti Krievijai".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.