Askolds Rodins: Kas patiesībā ir Saskaņas centrs?
Rīgā 5% barjera ir devusi vajadzīgo efektu, samazinot domē pārstāvēto politisko spēku skaitu uz pusi. Jau tas vien ir pozitīvs rezultāts. Pirmo reizi domē nav pārstāvēta apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), un arī tas ir pozitīvi. Šī neveiksme, domājams, iezīmē partijas norietu: ja PCTVL vēlētājiem nav vajadzīga Rīgā, tad citur Latvijā — ne tik.
Saskaņā ar politisko loģiku par Rīgas mēru vajadzētu kļūt ar pieklājīgu atrāvienu uzvarējušā saraksta līderim, ja vien viņam speciāli nav tikusi ierādīta tik daudz peltā "lokomotīves" loma.
Divu sarakstu līderi — Ģirts Kristovskis (PS) un Ainārs Šlesers (LPP/LC) — priekšvēlēšanu laikā pozicionēja sevi kā nākamo Rīgas mēru. Edgars Jaunups (JL), šķiet, pats neticēja, ka varētu kļūt par domes pirmo personu.
Taču Nilam Ušakovam (SC), uzvarējušā politiskā spēka līderim, var rasties sarežģījumi, par kādiem nebūtu jāsatraucas ne Kristovskim, ne Šleseram, ne Jaunupam. Proti, sarežģījumi paša vadītajā politisko spēku apvienībā (trīs partijas), kurā var sākties iekšēja rīvēšanās, jo ir arī citi prominenti apvienības biedri, piemēram, Sergejs Dolgopolovs, kas vēlētos iegūt mēra amatu un nemaz to neslēpj. Tieši uzvarētājiem pastāv vislielākais risks, ka viņus varētu piemeklēt Latvijas politikā ne reizi vien pieredzēta parādība — šķelšanās.
Pašlaik nevar būt īstas skaidrības par SC tālāko rīcību, to var tikai modelēt. Vai tās sasaiste ar LPP/LC tiešām būs tik stipra, kā patlaban šķiet? Kā SC reaģēs uz JL acīmredzamo vēlmi iesaistīties koalīcijā? Ja SC spēs izstrādāt vienotu politiku, tai būs noteicoša loma jaunajā domē. Tomēr jāņem vērā, ka SC sarakstā ir ļoti daudz plašāk pilnīgi nepazīstamu cilvēku. Jāsagaida, kad būs saskaitīti plusiņi un svītrojumi, tikai tad nāks zināms, kuri cilvēki ir ievēlēti, kurai no domē ievēlētajām SC veidojošajām partijām frakcijā būs "kontrolpakete". SC priekšvēlēšanu laikā neakcentēja nacionālos jautājumus, un tas ļāva piesaistīt arī latviešu vēlētāju balsis. To apliecina fakts, ka vēlētāju aptaujās uzrādītais (25,5%) un faktiskais (34%) SC atbalsts atšķīrās, turklāt visai būtiski. Vai šiem vēlētājiem vēlāk nenāksies nožēlot savu izvēli?
Pašlaik pastāv iespēja (tā apspriesta līderu līmenī), ka Rīga tiks pie pārvaldes modeļa, kurā domē nebūs pozīcijas un opozīcijas tradicionālajā izpratnē. Jāpiebilst, ka vienošanās par jauna pārvaldes modeļa ieviešanu krietni nostiprinātu Ušakova pozīcijas viņa paša politiskajā apvienībā.
Iespējamais jaunais modelis skaidri neatbild uz vēlētājiem svarīgiem jautājumiem, proti, kāds būs lēmumu pieņemšanas mehānisms, un kā noteiks atbildību par to izpildīšanu vai neizpildīšanu.
Kamēr SC īstā seja nebūs skaidri redzama, grūti prognozēt, kādas ir iespējamās koalīcijas domē. Tomēr vēlētāju skaidri izteikto gribu — samazināt domē pārstāvēto partiju skaitu, lai pašvaldība būtu rīcībspējīgāka un lai būtu skaidrs, kas par ko atbild, nevajadzētu apiet, izveidojot visu sešdesmit deputātu "koalīciju", kurā vienlaikus būtu atbildīgi visi un neviens.
Ņemot vērā, ka Rīgas dome vairs nebūs tik sadrumstalota, vajadzētu izdarīt to, kas līdz šim tikai solīts un solīts — normatīvo aktu līmenī atdalīt galvaspilsētā lēmējvaru no izpildvaras.
Runājot par domes vēlēšanām, nevaram nepieminēt, ka bez PCTVL ir arī citi zaudētāji, kas var palielināt politisko aizgājēju skaitu. Domnieku krēslos turpmākajos četros gados nesēdēs LSDSP, TB/LNNK un TP.
LSDSP un TB/LNNK ir aizejošās domes vadības "sejas", un tieši uz tām krīt vislielākā ne tik daudz vajadzīgā, cik dārgā Dienvidu tilta ēna, un ne jau tā vien.
Kritiskā situācijā nonākusi TB/LNNK, kuras stiprā puse allažiņ bijusi "stingrs nacionālais mugurkauls". Šopavasar PS meistarīgi izdarīja to, kas kādreiz neizdevās TP — atņēma TB/LNNK latviešu nacionālo interešu konsekventāko aizstāvētāju laurus.
TP tālāka pastāvēšana nav tik apdraudēta, tomēr neiekļūšana Rīgas domē ir nopietns brīdinājuma signāls. Iepriekšējās vēlēšanās TP ieguva astoņus mandātus, un tas bija trešais labākais sniegums. Zināms, ka TP saglabājusi pozīcijas Liepājā, Kuldīgā, Valmierā, Valkā. Taču jau pēc pusotra gada paredzētas Saeimas vēlēšanas, un nebūt nav teikts, ka cilvēki, kas nule kā balsoja par "oranžajiem novadvečiem," tikpat naski balsos par TP "centrālajā variantā". TP, domājams, varēs izdzīvot, ja spēs godīgi atbildēt uz zatlerisko jautājumu: "Kas es esmu?" Un, protams, rīkoties. Attīrīties.
Šķiet, ka pašvaldību vēlēšanu iznākumam ir bijušas arī kādas neprognozētas sekas — samazinājušies draudi Valda Dombrovska (JL) valdībai. Katrā ziņā TP līderis Mareks Segliņš ir ierunājies par valdības stabilitāti.
Pašvaldību vēlēšanu kulminācija ļāva uz brīdi piemirst dramatisko ekonomisko situāciju, kādā joprojām atrodas mūsu valsts. Kā turpmāk dzīvosim — visās pašvaldībās,— tas izšķirsies līdz Jāņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.