Pret to iebildīs Krievija, kas atzinusi abu Gruzijas separātisko provinču valstisko neatkarību. Šobrīd tas gan nav īsti aktuāli, iesākumam būtu labi, ja novērotājus brīvi ielaistu t.s. buferjoslā, teritorijā, kuru Krievija radījusi patvaļīgi un kurā joprojām atrodas Krievijas karaspēks. Kremlis to dēvē par miera uzturēšanas spēkiem, kaut arī Krievija kā konfliktā iesaistītā puse pēc definīcijas nevar dislocēt konflikta zonā savus miera uzturētājus. Krievijas karaspēkam jāatstāj buferzona līdz 10.oktobrim. Rodas iespaids, ka Krievija meklēs ieganstu to nedarīt, ja reiz misija sākās ar to, ka ES novērotājus negribēja ielaist pat buferzonā, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas norādījumu. Krievijas Ārlietu ministrija runā par tehniskiem sarežģījumiem — tiekot veidots novērotāju un Krievijas miera uzturētāju sadarbības mehānisms. Par kādu sadarbību var būt runa, ja Krievijas karaspēkam jābūt ārpus buferzonas jau pēc nedēļas?
Askolds Rodins: Misijas sākums
Trešdien darbu Gruzijā sākusi Eiropas Savienības (ES) novērotāju misija. Saistībā ar šo notikumu Gruzijā bija ieradies ES pārstāvis starptautiskajās un drošības lietās Havjers Solana, kurš paziņoja, ka ar laiku novērotāji tiks izvietoti visā Gruzijas teritorijā, t.i., arī Abhāzijā un Dienvidosetijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.