Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Askolds Rodins: Pie Saeimas

Iespaidīgi, bet ne draudīgi. Vakar pie Saeimas ēkas protestēt pret valdības solīto valsts iestāžu darbinieku algu iesaldēšanu sanāca mediķi un pedagogi. Ne tikai rīdzinieki vien. Ir dažādas aplēses par protesta akcijas dalībnieku skaitu, taču visbiežāk minēti divi tūkstoši protestētāju. Pie Iekšlietu ministrijas piketēja policisti un ugunsdzēsēji — ne mazāk par diviem simtiem cilvēku.

Mediķiem un pedagogiem ir oficiāli apstiprināts darba algu palielināšanas grafiks, Iekšlietu ministrijas ļaudīm — tagadējā Ministru prezidenta un iepriekšējās valdības iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) dots solījums paaugstināt atalgojumu vismaz par simt latiem. Arodbiedrības neprasa no valdības tagadējā ekonomiskajā situācijā neiespējamo — grafiku ievērošanu. Patiesībā tiek prasīts pielikt pie algas tikai "inflācijas tiesu".

No trim ministriem, kuru vadīto resoru darbinieki piedalījās protesta akcijās, parunāt ar cilvēkiem no Saeimas nama iznāca tikai veselības ministrs Ivars Eglītis (TP), kas pats pagājušajā gadā ap šādu laiku vēl bija lielas slimnīcas vadītājs. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) atceļā no ASV esot iesprūdusi kādā lidostā, viņas vietā runāt ar pedagogiem bija atnācis turpat pusducis augstu ministrijas ierēdņu. Ar policistiem un ugunsdzēsējiem tikās Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume, un te patiesībā iznācis nesmukums. Lai gan protesta akcijas laiks bija zināms krietni agrāk, sanāca kaut kā tā, ka tieši šajā dienā iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) atradās komandējumā Briselē. Pauda Latvijas viedokli Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē. Cerams, nekādi neatliekami darbi ārzemēs viņam neiekritīs 4.oktobrī, kad policisti plāno rīkot nākamo, — krietni vērienīgāku — protesta akciju. Atšķirībā no mediķiem un pedagogiem, kas akcentēja algas neatbilstību pieaugošajai dzīves dārdzībai, policisti prasīja arī dzīvības un veselības apdrošināšanu, jauna parauga formas tērpus un vietas bērnudārzos saviem bērniem.

Pie Saeimas sanākušie gribēja skatīt vaigā arī premjeru, tomēr Godmanis rokās nedevās, taču tikās ar mediķu arodbiedrības vadītāju, abu pārējo arodbiedrību kārta pienāks jaunnedēļ.

Neko konkrētu premjers dakteriem un māsiņām uzreiz nav solījis, taču saruna viesusi cerības, un mediķi, iespējams atteikšoties no oktobra pēdējās divās dienās iecerētā streika. Vakar piketa laikā medicīnas iestādes strādāja kā parasti. Policija arī.

Premjers atzinis, ka nauda jāmeklē, tikai īsti vēl nezinot — kur. Taču vienu viņš pateicis skaidri: tas nenotikšot uz nākamā gada budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Godmanis ir publiski darījis zināmu, ka 1,85% ir tā "sarkanā svītra", kurai viņš pāri nekāpšot. Pozitīvi vērtējams fakts, ka gan valdība, gan arodbiedrības ir gatavas turpināt sarunas un meklēt kompromisus. No premjera netiek prasīts palielināt budžeta deficītu, lai varētu paaugstināt algas, jo tas patiešām ir ceļš uz nekurieni. Valdības vadītājs atzinis, ka viens no iespējamiem "naudas pumpīšiem" varētu būt valdības lēmums par pacientu līdzmaksājumu palielināšanu. Caurmēra iedzīvotājam tas, protams, nevar šķist nekas patīkams, taču nopietnas kadru problēmas medicīnas iestādēs ir stipri lielāks ļaunums. Iesākumam cerēsim, ka ir arī citi varianti. Aptuveni ceturtā daļa Latvijas ārstu ir pensijas vecuma cilvēki, un ir jādomā, ko medicīnas sistēma spēs piedāvāt tiem, kas varētu nākt viņu vietā.

Ir pilnīgi skaidrs ka valdība ar arodbiedrībām nevarēs spēlēties, kā kaķis ar peli. Ivars Godmanis, šķiet, to apjauta jau agrāk. Diezin vai būs nejaušība, ka stipri "izaugusi" prasība samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu: par 5% šogad un vēl par 5% līdz nākamā gada vidum. Šis samazinājums, protams, ir "naudas rezerve", tikai vismaz pagaidām pat aptuveni nav zināms tās lielums.

Lielā jostas savilkšana ir valsts tautsaimniecības attīstības tendenču analfabētiskas prognozēšanas sekas. Rozā briļļu valkāšanas sekas, un šīs sekas būs jāizstrebj valdībai. Paradokss ir apstāklī, ka krietna daļa tagadējo ministru bija arī iepriekšējās valdības ministri — paši savārīja, pašiem jāizstrebj, nav pat tā īsti, kam uzvelt vainu.

Vakardienas notikumi pavisam skaidri parādīja, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēku grupas, kas prot organizēti aizstāvēt savas ekonomiskās intereses, turklāt bez ekstrēmisma iezīmēm prasībās un uzvedībā. Tradicionālās demokrātijas ietvaros. Pie piketa Jēkaba ielā stāvēja vairāki desmiti policistu, kuriem, atskaitot stāvēšanu, nebija nekā cita ko darīt. Gluži kā pērn novembrī lietussargu revolūcijas dienā, kad Doma laukumā sanākušajiem cilvēkiem bija pavisam skaidrs, ka viņi atnākuši aizstāvēt savas politiskās intereses.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas