Askolds Rodins: Rīga iztiks bez Putina

Tiek gaidīts arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu. BJVP sanāksme ir lielākais šogad Latvijā plānotais ārpolitiskais pasākums, un tā paredzētās izmaksas veido aptuveni 250 tūkstošus latu. Mēneša beigās BJVP prezidentūru no Latvijas pārņems Dānija. Nevajadzētu pārspīlēt BJVP sammitu nozīmi, tajos nemēdz izlemt būtiskus jautājumus, drīzāk tie ir ērts formāts domu apmaiņai. Šogad darba kārtībā pašas BJVP reforma un Eiropas Savienības iespējamā stratēģija Baltijas jūras reģionā, bet, teiksim, visām reģiona valstīm svarīgais Baltijas jūrā iecerētā gāzes vada izbūves jautājums netiks kustināts. Tas, ka neieradīsies Merkele, bija zināms jau pasen, ka ar viņu "solidarizējies" Putins — tikai vakar. Putina vietā delegāciju vadīs pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs. Te jāpiebilst, ka Krievijas valdībā ir divi pirmie vicepremjeri. Uz Rīgu brauks kādreizējā prezidenta Putina kādreizējais palīgs Šuvalovs, nevis bijušais premjers Viktors Zubkovs. Maskava nav skaidri pateikusi, kāpēc Krievijas premjera vietā ieradīsies aizvietotājs, un sākušies pirmie minējumi. Formāli ielūgums tika adresēts Viktoram Zubkovam, un citādi tas nemaz nevarēja būt. Pastāv zināmi ielūgumu piegādes termiņi, un nevarēja taču organizatori to adresēt "Vladimiram Putinam — Krievijas prezidentam, kas pēc 8. maija būs premjerministrs". Teorētiski viņš varēja arī netikt iecelts šajā amatā. Maskava ir liela pilsēta, taču ne tik liela, lai jaunais premjers nezinātu, kādus ielūgumus saņēmis viņa priekšgājējs. Ja Putins gribētu apmeklēt Rīgu, varētu noformēt jaunu ielūgumu — uz viņa vārda, un faktam, ka tas pienācis ar novēlošanos, nebūtu nekādas nozīmes. Tāpat nav nopietni uzskatīt, ka Putina neierašanās ir sīka atriebība par to, ka aprīļa sākumā Bukarestē notikušajā NATO sammitā Latvijas prezidents Valdis Zatlers viņam "uzbrauca uz auguma" (un pamatoti!). BJVP kopā sanāk valdību vadītāji. Protams, ir iespējams sarīkot kādam premjeram tikšanos ar Zatleru, taču, tikties ar Zatleru vai ne, tā ir, kā mēdz sacīt, gaumes lieta. Arī "saspringts darba grafiks" ir blēņas. Putinam piemīt kāds īpašs talants — gandrīz vienmēr nokavēt. Viņš nokavēja pat savu otro inaugurāciju. Lielās durvis vērās vaļā nevis izskanot Kremļa kurantiem, kā bija paredzēts, bet pēc kāda brītiņa. Tad, kad prezidents Putins atnāca. Vēl te varētu atcerēties NATO Rīgas sammitu, kad toreizējais Francijas prezidents Žaks Širaks Putinu tā kā ielūdza, tā kā ne uz nelielām svinībām sammita pēdējā dienā, kas akurāt izrādījās "drauga Žaka" dzimšanas diena. Putins nospļāvās par visiem "saspringtajiem darba grafikiem", kad pavērās cerība nodemonstrēt "kurš ir Pribaltikas īstais saimnieks". Labi, ka atradās pieklājīgs iemesls, lai liegtu viņam šo prieciņu. Daļēji Putina palikšanu mājās var skaidrot ar adaptācijas grūtībām. Tagad viņš ir tikai Krievijas premjerministrs un nevis ar monarha varu apveltīts prezidents. Vakar beidzās Putina pirmā īstā (brauciens uz NVS valstu valdību vadītāju sanāksmi Minskā neskaitās) ārzemju vizīte. Francijā viņu uzņēma kā vairs "ne gluži prezidentu" un vēl "ne īsti premjeru". Tikties ar Francijas augstākajām amatpersonām aci pret aci ir viena lieta, nonākt Rīgā palielā sev pēc ranga līdzīgu amatpersonu bariņā — pavisam cita. Putins allažiņ sakāpināti uztvēris visu, ko vien var traktēt kā "majestātes zaimošanu". Dzirdēts, ka Sergeja Ivanova degradēšana no pirmā vicepremjera vecajā valdībā līdz vienkārši vicepremjeram tagadējā skaidrojama ne tik daudz ar pilnīgo nespēju veikt militāro reformu, cik modrības zaudēšanu. Kādā preses konferencē viņš sarunas karstumā pateicis, ka, dienot slepenpolicijā, bijis tur veiksmīgāks par Putinu. Atteikšanās ierasties gandrīz vai pēdējā brīdī — te izpaužas arī Krievijas premjera — labākajā gadījumā — neitrāli rezervētā attieksme pret Baltijas valstīm. Un nevajadzētu cerēt sagaidīt kaut ko citu no cilvēka, kura skatījumā Padomju Savienības sabrukums bija "XX gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa".