Lai pilnīgi ieviestu uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanas modeli, darba grupa ierosinājusi augstākās izglītības finansējuma aprēķina formulu papildināt ar pieciem jauniem nosacījumiem: starptautiski citējamu publikāciju skaits uz 1 akadēmisko personu augstskolā, ārvalstu studentu īpatsvars (% no studentu kopskaita konkrētajā augstskolā), finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars augstskolas kopējā finansējumā, zems administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars augstākās izglītības iestādes atalgojuma kopsummā, augstskolas pilna laika absolventu skaits esošajā akadēmiskajā gadā pret esošā gada studējošo kopskaitu.Uz darbības uzlabošanu jeb rezultatīvajiem rādītājiem vērsts augstākās izglītības finansēšanas princips kļūst arvien populārāks gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan citur pasaulē, nomainot tos finansēšanas modeļus, kuru ietvaros finansējumu augstskolām piešķir proporcionāli uzņemto studentu skaitam. Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde ir viens no uzdevumiem, kurš veicams saskaņā ar IZM izstrādāto un 2010.gada 3.augustā valdībā apstiprināto „Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam”.
Augstskolām par sekmīgiem rezultātiem piešķirs papildu finansējumu
Augstskolas par sekmīgiem darbības rezultātiem saņems papildu finansējumu, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modelis.Šāda pieeja valsts budžeta finansējuma piešķiršanā stimulētu augstākās izglītības iestādes paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošinātu racionālāku publiskā finansējuma izmantošanu, īstenojot principu - „nauda seko kvalitātei”, norāda IZM Komunikācijas nodaļā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.