Laikrakstā teikts, ka Polijas prezidentu Lehu Kačiņski ir "sadusmojis" fakts, ka Viļņa pat nav apspriedusies ar Varšavu pirms Baltijas valstu lēmuma izvirzīt Latvijas prezidenti šim amatam.
"Šādu konsultāciju diemžēl nebija," avīze citē Kačiņska teikto žurnālistiem ASV.
Avīzē uzmanība pievērsta arī tam, ka Varšavas pozīcija attiecībā uz Viļņu pēdējo mēnešu laikā ir kardināli mainījusies un abu valstu sadarbība ir ieguvusi parastas stratēģiskas partnerattiecību iezīmes.
"Lietuvos rytas" turklāt pieļauj iespēju, ka bijušā Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska kandidatūru Viļņa būtu atbalstījusi daudz vairāk nekā Vīķi-Freibergu, ņemot vērā Kvasņevska nopelnus Lietuvas labā.
Avīzē arī teikts, ka tieši Vīķes-Freibergas nostāja bieži vien ir kļuvusi par šķērsli attiecību attīstīšanai ar Latviju.
"Apsūdzot Latvijas prezidenti tajā, ka viņa personīgi ne reizi vien ir nodevusi Baltijas valstu intereses, argumentu noteikti pietiktu. Pietiek atcerēties, kā Vaira Vīķe-Freiberga, neapspriežoties ar Igauniju un Lietuvu, paziņoja, ka dodas uz Maskavu, lai piedalītos Staļina uzvaras pār Hitleru 60.gadadienas svinībās," atgādina laikraksts.
Igaunijas un Lietuvas prezidenti nepiedalījās šajās svinībās.
Vienlaikus publikācijā atzīts, ka, zinot par Polijā šobrīd valdošo dvīņubrāļu prezidenta Leha un premjerministra Jaroslava Kačiņsku attiecībām ar bijušo valsts vadītāju Kvasņevski, Viļņas mājiens par atbalstu bijušajam prezidentam Lietuvai varētu būt bīstams. Atgādinot vairāku Polijas pārstāvju teikto, ka Kačiņski drīzāk vēlētos Kvasņevski redzēt cietumā, avīze norāda, ka tas ir labs iemesls nekaitināt brāļus pat ar mājieniem saistībā ar Lietuvas iespējamu atbalstu eksprezidentam.
Turklāt Polijā jau iepriekš atklāti tika paziņots, ka oficiālā Varšava neatbalstīs Kvasņevska kandidatūras izvirzīšanu ANO ģenerālsekretāra amatam. Polijas Ārlietu ministrija savu nostāju pamatoja ar paša Kvasņevska nevēlēšanos saņemt šādu atbalstu.
"Un tomēr Polijas prezidenta sadusmošanās liecina par to, ka Lietuvas diplomāti ir pieļāvuši kļūdu. Polijas pašreizējos vadītājus var vērtēt, kā vien vēlas, pat zoboties par viņu augstprātību un nediplomātiskumu, kā to dara vai visa Eiropa, tomēr Lietuvai ir jāņem vērā viņu ambīcijas," teikts avīzē.
Uzsverot, ka tieši Kačiņski šobrīd var panākt tādu lūzumu Polijas un Lietuvas attiecībās, par kādu vēl nesen daudzi pat nevarēja sapņot, avīze norāda, ka pašlaik Polijas vadītāji demonstrē savu labvēlību attiecībā uz Viļņu.
Laikrakstā arī teikts, ka jau notiek virzība energotilta izveidošanas projektā, ir solīts paātrināt autoceļa "Via Baltica" izbūvi un uz Lietuvu vairs netiek izdarīts stingrs spiediens saistībā ar poļu uzvārdu rakstīšanas veidu.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstu līderi piektdien nolēma Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu oficiāli izvirzīt ANO ģenerālsekretāra amatam.
ANO ģenerālsekretāra amatā līdz šim ir bijuši četri Eiropas pārstāvji - sers Gledvins Džebs no Lielbritānijas (no 1945. līdz 1946.gadam), Norvēģijas pārstāvis Trigve Lī (no 1946. līdz 1952.gadam), Dāgs Hammaršelds no Zviedrijas (no 1953. līdz 1961.gadam) un Austrijas pārstāvis Kurts Valdheims (no 1972. līdz 1981.gadam).
Ganas pārstāvis Kofi Annans, kura otrais piecu gadu termiņš šajā amatā noslēgsies šā gada beigās, ir atzinis, ka lielākā daļa ANO dalībvalstu uzskata, ka viņa pēctecim ir jābūt no Āzijas, tādējādi ievērojot nerakstīto principu par ģenerālsekretāra izvēli no visiem pasaules reģioniem pēc kārtas. Savukārt ASV un Lielbritānija norāda, ka pilsonībai nevajadzētu ietekmēt ģenerālsekretāra izvēli.
Paredzēts, ka astoto ANO ģenerālsekretāru šoruden izvēlēsies ANO Drošības padome, kuras piecām pastāvīgajām dalībvalstīm - ASV, Francijai, Krievijai, Ķīnai un Lielbritānijai - būs izšķiroša loma lēmuma pieņemšanā. Padomes izvēlēto kandidātu apstiprina ANO Ģenerālā Asambleja.
ANO Drošības padomē ir notikuši divi slepeni balsojumi par ANO ģenerālsekretāra kandidātu, un abos vislielāko atbalstu ieguvis Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns. Pārējie kandidāti ir ANO ģenerālsekretāra vietnieks Šaši Tharūrs no Indijas, Taizemes vicepremjers Surakiarts Sathirathajs, Jordānijas vēstnieks ANO princis Zeids al Huseins un Šrilankas diplomāts un prezidenta padomnieks Džajantha Dhanapala.
2005.gada aprīlī Vīķe-Freiberga tika iecelta par ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni ANO reformu jautājumos. Viņas izredzes tikt ievēlētai ANO ģenerālsekretāra amatā vairo tas, ka ANO līdz šim nekad nav vadījusi sieviete, turklāt Āzija var nebūt vienota savu kandidātu atbalstīšanā.