Eksperimenta laikā vienīgie, kuri nebija gatavi iesaistīties ēnu ekonomikas darījumos, bija vairumtirdzniecības bāzes. Gan potenciālās kafejnīcas darbinieki bija gatavi daļu algas saņemt aploksnē, gan par telpu īri saimnieks bija gatavs nomas līgumā iekļaut tikai pusi no prasītās maksas, bet otru pusi saņemt skaidrā naudā. Tāpat arī kafejnīcas 3000 latu vērto leti izdotos uztaisīt darījuma "puse oficiāli, puse neoficiāli" ietvaros. Arī daļu nepieciešamo bulciņu izdodas 'nokaulēt' uz ēnu ekonomikas daļu.
Savukārt grāmatvedības firmā fiktīvajai kafejnīcai dod padomus. Grāmatvedēm zināms, ka gaļa jāiepērk pie zemniekiem, jo tiem vieglāk norakstīt produkciju, tāpēc ir atvērtāki skaidras naudas darījumiem bez pavadzīmēm. 'Vērtīgs' arī padoms, kā tikt pie aplokšņu algām - nevajag izsist čeku pastāvīgajiem "kafejnīcas" klientiem vai izsist to par mazāku summu. "Ja kāds kaut ko nopērk pie bāra letes un negaida čeku, to var neizsist līdz galam un nepabeigt operāciju," pamāca grāmatvede, taču arī norāda, ka svarīgi "neuzrauties" uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēm. Tādas ik pa laikam esot.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone sarunā ar Dienu atzīst, ka līdz ar pabalstu samazinājumiem un ierobežojumiem to apmēros ir izsists balsts, kurš motivēja uzņēmējus un viņu darbiniekus godprātīgi maksāt nodokļus.
Pēc viņas teiktā, šobrīd efektīvākais nodokļu maksātāju kontroles mehānisms esot iestādes rīcībā esošās informācijas sistēmas, rīki, kuri sniedz iespēju apkopot dažādu informāciju: no iesniegtām deklarācijām, Zemesgrāmatu nodaļām, CSDD u.c. datu bāzēm un to analizēt. «Tā ir programma, kura, pamatojoties uz aptuveni 170 dažādiem kritērijiem, analizē minētajā sistēmā iekļauto informāciju un izskaitļo uzņēmumus ar augstāko nodokļu nenomaksas riska procentu.» Tehnoloģisks jaunievedums esot arī fizisko personu pārbaudē. Izmantojot sistēmā RASA iekļauto informāciju, tiek «ķertas» personas, kuras nedeklarē vai nepilnīgi deklarē savus ienākumus.
Komentējot Dienas eksperimentu, VID pārstāve norāda, ka, protams, šādi skaidrās naudas piedāvājumi uzņēmējiem ir izdevīgi. Lai dzīvē šādas situācijas mazinātu, VID analizē darījumus un salīdzina ar vidējām cenām tirgū. Ja parādās lielas atšķirības, pastāv nodokļu slēpšanas risks un uzņēmējiem tiek veikts nodokļu audits, norāda I.Pētersone. Ar aplokšņu algām tik viegli neesot - ja tādā formā tiek maksātas nelielas algas, «noķert» esot ļoti sarežģīti. Kā skaidro FM, cīņa pret aplokšņu algu maksātājiem rit pilnā sparā - prioritāte esot uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits ir virs 25 un darba alga zemāka par reģionā vai nozarē vidējo.