Bankrotēt uz Lielbritāniju dodas gan bijušie spekulanti, gan citi kredītņēmēji

(Literāra atkāpe) Padomju laikos žurnālā "Zinātne un tehnika" bija raksts par māju vārdiem Latvijā. Nu protams, "Lejiņas", "Zvaniņi" un tml., bet vairākām mājām bija nosaukums "Agrārbanka". Un katrā gadījumā droši vien skumīgs stāsts apakšā - saimnieks iekrīt parādos, banka pārņem, bet pārdot nevar... Nāca prātā Blaumaņa "Spijēnos".

Nee, dzivoju 2010. gadaa, bet gribeju teikt, ka arii pie ienaakumiem 1500 -1700 ls - 300 ls atdot tikai bankai ir nesameerigi daudz.

Dzīvo vēl pagātnē? Šobrīd izplatītāka ir situācija, ka tie, kam, piemēram, 2007,gadā bija šis ģimenes ienākums 1.5-1.7 kLs, šodien atrodas kategorijā 500 Ls mēneša ienākumu. Stāsts ir par to, ka krasi un no konkrētā kredītņēmēja rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ ir mainījusies ekonomiskā situācija, taču kreditori gan savas inciatīvas, gan likumdošanas prasību dēļ turpina uzskatīt, ka kuģis vēl joprojām braši vago vilņus, kamēr patiesībā ir jau gabalu zem ūdens. No malas raugoties joprojām liekas, ka vienīgais saprātīgais risinājums būtu moratorijs, parādi netiek ne norakstīti, ne atlaisti, taču netiek burts burtā prasīts pildīt līgumā rakstīto. Moratoriju var noteikt tikai valsts visas sabiedrības interesēs, jo biznesam, t.sk. bankām, ir savas intereses un dažiem pļaujas laiks ir tieši šobrīd.

Es atkaartoju un atkaartoshos. Buutu ljoti interesanti papeetiit kaa izveidojas apstaklji, kad bankas paarstaja prasiit oficiaalu ienaakumu uzradishanu njemot krediitus. Kas pievera uz to acis? Ja banakas spiitigi prasiitu oficiaalus ienaakumus njemot krediitu - mees neseedeetu tagad ar pliku dir.... peljkee. Nek. ip.cenas nekad nebuutu uzlidojushas taados maakonjos.

Nē, nē, nē. Nav jau tā, ka visi nevainīgi vai vainīgi. Viena vienīga viedokļu polarizācija. Es paudu viedokli no banku redzesloka, jo pārāk daudzi sāka skatīties tikai no parādnieku skatpunkta. Bet tagad jau nedaudz diskusija aizsākusies. Ir daži vienkārši jautājumi, uz kuriem jārod atbildes: 1) Vai neatdot parādu ir kauns, negods? (morāla kategorija, tāpēc jautājums ir, vai šeit ir saskatāma neētiska rīcība); 2) Ja es aizdodu kaimiņam naudu, vai mans pienākums ir noalgot detektīvu, kurš izspiegos viņa personīgo dzīvi - vai viņš nedzer, vai iet uz darbu, vai nav azartspēļu atkarīgs. Citiem vārdiem, vai viņš joprojām ir maksātspējīgs un nav parādījušies riski šai sakarā; 3) Vai kaimiņš ar pilnīgu morālu un juridisko atbildību var man neatdot parādu un pateikt, ka es pats esmu vainīgs, ka viņam aizdevu, jo es taču redzēju, ka viņš ir trūcīgs cilvēks (pirms tam lūdzās naudu, ka bērns slims, zālēm naudu vajagot, apelēja uz manu sirdsapziņu); 4) Ja esmu paņēmis hipotekāro kredītu, vai man jādod garantija bankai (un jābūt svēti pārliecinātam pašam), ka nekad kredīta termiņa laikā nezaudēšu darbu? Ja domā, ka zaudēs darbu, tad jau kredītu vispār nedrīkst ņemt nekad un necik; 5) Cik pareizi (no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa) ir bankas tiesības veikt vienpusējas izmaiņas līgumā - procentu mainīgās likmes, papildus nodrošinājumi. Tas viss ir atrunāts līgumā, bet, vai šeit nav pārkāpuma, jo paredz vienai pusei līguma darbības laikā rūpēties par otras puses potenciālajiem riskiem.

Domāju, par likumdevēja atrašanos no malas neredzamās lobistu skavās vai pasivitāti dēļ lietu kopuma nesaprašanas, ir runāts jau daudz, citos rakstos, un, jo tālāk, jo tas kļūst uzkrītošāk. Vajadzētu sākt arī ar to, ka Latvijā lielas naudas vairumam nekad nav bijis, šobrīd izskatās, ka tuvākajā laikā arī nebūs.

Tad faktiski runa ir par banku praksi likuma ietvaros nevis pastāvošo likumdošanu vai tās pārkāpumiem? Ja tā, tad mēs nonākam tur, kur parasti šīs diskusijas par pušu atbildību - pie Latvijas likumiem. Vēl neviens komentētājs pie šī raksta nav rakstījis par likumdevēja atbildību un vispār likumu atbilstību mūsdienu normām. Bet pārmest bankām, ka tās strādā likuma ietvaros... Te nu atkal stāsts par LKA kā banku interešu lobētāja efektīvo darbību. Par politiķu pērkamību un vienaldzību pret ierindas cilvēka dzīvi. Tālāk var turpināt ar "kā var nepirkt, ja nav kur dzīvot" un "ar mūsu algām tikai kredītu ņemt" - mūsu ekonomikas izaugsmes stāsts.

Nee, ups, es kautko paarmudriiju ar tiem procentiem. Nu bet eenivej - nesameerigi daudz. Nav ko bleet uz bankaam. Pashi vainigi.

Ai nu beidziet gausties par sliktajaam bankaam. Palasos kreditatdoshanas grutibas nonaakusho stastus un jaasmejas. Nopardod dzivokli, panjem bankaa kreditu uz 45 000 ls vecas majas remontam un priecigi katru menesi maksaa bankai 300 ls! Ok, pienjemsim, ka gimenee ir divi pelnitaji, kas atnes majaa meenesii kopaa 1500 -1700 ls. No 1500 ls - ikmeenesha maksajums bankai butu 45 % no gimenes budzheta. Bet maiziite arii jaapeerk, beerni skolaa jaalaizh. Kur nu veel ja kaads no pelnitajiem pazaude darbu? Ar kuru galu domaja kad njeema kreditu?

Vai būtu labāk, ja banka nepiedalītos izsolē? Faktiski tas lielā mērā nozīmētu izsoles neizdošanos. Vai, jūsuprāt, tas būtu labāk? No morālā viedokļa situācija nav viennozīmīga. Piekrītu. Kas attiecas uz novērtētājiem. Es konkrētu vērtētāju sarakstu uztveru kā atlasītu, uzticamu tirgus dalībnieku sarakstu. Vienkāršāk runājot, licences ir izdotas daudziem, bet starp tiem arī blēžu un negodprātīgu daudz. Iespējams, bankas neuzticas tirgus uzraugam un vadoties no savas pieredzes vai klientu atsauksmēm veido savu balto sarakstu. Pamatā tajā ir lielākās kompānijas. Ja bankas uzspiestu vienu vai divus novērtētājus, tad gan tas būtu klaji aizdomīgi. Bet, kad interesējos par hipo kredītu DnB Nord, tad saraksts bija pieklājīgi garš, piedevām manā pilsētā tāpat tikai viens kantoris arī darbojās - Latio. Vai, jūsuprāt, tas banku veidotais saraksts ir uzpirkto novērtētāju saraksts?

Par kredītkaršu limitiem un overdraftiem piekrītu. Tomēr raksta kontekstā vairāk tēmēts uz hipotekārajiem un patēriņa kredītiem.

Ja runā par to "wer(e)gild" terminu vēlreiz, tad iepriekšējie rakstītāji droši vien ar to domā situāciju, kad, kredītņēmējam-fiziskai personai nonākot sarežģītā situācijā, termiņa pārkreditēšanas gadījumā banka pieprasa, lai līgums tiktu papildināts ar galvotājiem vai papildus NĪ kā ķīlu, vai vispār situāciju, kad banka meklē vai pieprasa informāciju par to, kas pieder citiem ar attiecīgā p.k. lietotāju saistītiem cilvēkiem, it kā viņi jau būtu potenciāli iekļaujami līgumattiecībās vai piespiežami uz to.

Cik stulbi ir likt saviem mazbērniem maksāt par savām kļūdām... Banka var bankrotēt - tā īpašniekiem un viņu mazbērniem nav gadu simtus jāturpina atmaksāt noguldītāju nauda. Kādēļ gan kredītņēmējs nedrīkstētu "restartēt" savu dzīvi?? Manuprāt tas ir tikai godīgi. Protams, jārēķinās, ka turpmāk "kredītu ballītes" vairs nebūs. bankas prasīs, lai kredītņēmējam ir uzkrājumi teju kredīta apjomā. un ja gribēsi pirkt otro īpašumu - tad pieprasīs lai veido SIA.. nu k-kā tā!

"Acīmredzot, Jūs nevienu kredītu nekad neesat ņēmis bankā, jo bankas prasīja un prasa izziņas no darba vietas par algu, stāžu vai izziņu no VSAA, pārbauda informāciju Creditreform un LB parādnieku reģistrā. " Ej nu ej, nu jau atspēries un aizleci! Piemēram, kredītkartes saņemšanai arī prasa izziņu? Kura banka to dara? Arī kredītkarte ir kredīts, vai ne? "Nekustamos īpašumus novērtēja un novērtē Nekustamā īpašuma vērtēšanas firmas nevis pašas bankas. Tas tiek veikts tieši tāpēc, lai novērstu bankām interešu konfliktu." Kāds interešu konflikts, nez, parādās, kad atkārtotajā izsolē piedalās ar banku saistīts uzņēmums, kas nesen par 100 000 Ls novērtēto īpašumu nopērk par 20 000 Ls, vai arī piedalās, neko nepērkot, bet uzdzenot cenu? DB par šādu gājienu ir raksts. Turklāt, kāpēc banka vienmēr iesaka konkrētus NĪ vērtētājus, nevis jebkuru, kam ir sertifikāts un tātad arī garantēta formāla atbilstība likumdošanai?

"Tas ar ko nodarbojas bankas Latvijā (īpaši smieklīgi, ka šo praksi plaši pārņēmušas it kā civilizērtās skandināvijas banku Latvijas filiāles) ir atgriešanās agrīnā feodālisma tiesiskajā telpā, kad par viena dzimtas (kopienas, ģints utm.) pārstāvja nodarījumu (likumpārkāpumu, solījuma nepildīšanu utt) bija jāatbild visiem viņa piederīgajiem samaksājot izpirkumu "cietušo" pusei vai uzsākot ar to asiņainu rēķinu kārtošanu." Konkrētu pamatojumu šim apgalvojumam, lūdzu. Pamatojiet, kuru likuma pantu bankas konkrēti pārkāpa jeb kurš likuma pants nosaka kolektīvo atbildību.