“Kamēr plaušu speciālistu asociācijas un biedrības Pasaules Astmas dienā runā tikai par valsts zāļu kompensācijas apjoma palielināšanu, nevis aicina farmācijas industriju pazemināt zāļu cenas un sabiedrību ievērot profilakses pasākumus, tas liecina nevis par pacientu interešu aizstāvību, bet izskatās pēc farmācijas industrijas lobēšanas,” uzsvēra J.Bārzdiņš.
Patlaban valsts visiem astmas pacientiem nodrošina medikamentu kompensāciju 75% apmērā. Kopumā astmas medikamentu kompensācija pacientiem 2010.gadā valstij izmaksājusi 3,8 miljonus latu, savukārt kompensācija visām elpošanas slimībām – 4,2 miljonus, skaidroja J.Bārzdiņš.
Veselības ministrs uzsvēra, ka, palielinoties nozares finansējumam, kompensējamo medikamentu sistēmas attīstība un pilnveidošana būs viena no prioritātēm. Neskatoties uz normatīvo regulējumu, kas paredz kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut medikamentus, kuru cenas ir vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā un nav dārgākas kā Lietuvā vai Igaunijā, joprojām farmācijas firmas novirza būtiskus resursus dažādām mārketinga. „Tas vēlreiz apliecina, ka, patiesi rūpējoties par pacientiem, ražotājiem zāļu cenu būtu vēl iespējams samazināt,” norādīja J.Bārzdiņš.
Veselības ministrs aicināja lielās farmācijas kompānijas un to vietējo pārstāvniecību Latvijā vadītājus, kuru medikamentu lietošanu valsts apmaksā astmas un citu elpošanas slimību gadījumos samazināt valsts kompensēto medikamentu sistēmā tirgoto zāļu cenu, kā arī veltīt savus marketinga resursus arī cīņai ar vienu no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem – smēķēšanu.