Bažas par Misiņa bibliotēkas nākotni

Apinis sevi izraudzījies par Latvijā lielāko "bibliotēku speciālistu",kuram īstenībā nav saprašanas par elementārām lietām un lobē šaura resora Medicīnas bibliotēku,kuras funkcijas dublējas ar Stradiņiem. Neļaut tādiem noteikt unikālas bibliotēkas likteni!

Runā ,ka visa pamatā ir stāsts par ēku Rūpniecības ielā ,kuru labprāt iegādātos kāda nekustamo īpašumu firma un tapēc arī ne no kurienes parādās Apinis. Viss kā vienmēr ir vienkārši.

:))

Netīrās rokas nost no Misiņa un Akadēmiskās bibliotekas! Kāmēr Gaismas pils nebūs PILNĪGI gatva, tikmēr pilnīgi nekādas manipulācijas ar bibliotekām nav pieļaujamas. Zagļu āža kāja radzama pa gabalu. Cūkmēni sarosījušies!

Kur tad palikuši lielie "kulūras" aizstāvji - tie, kuri brēca, ka bez Birkerta stikla kalna un Sīļa melno šķūņu čupiņas uz AB dambja latvju kultūra aizies postā? Lūk šo "kulturāļu", kuri uzskata, ka kultūra ir nevis saturs (kā Misiņos), bet forma=tizlas ēkas, vārdi: uzņēmējs Arvils Ašeradens, režisors Alvis Hermanis, komponists Pēteris Vasks, filozofe Maija Kūle, dzejnieks un tulkotājs Knuts Skujenieks, rakstniece Anna Žīgure, rhitekts Andris Kronbergs, diriģents Māris Sirmais, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, mākslinieks Imants Lancmanis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, kultūras darbiniece Ramona Umblija, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, reklāmas mākslinieks Ēriks Stendzenieks, māksliniece Džemma Skulme, mākslinieks Gļebs Panteļējevs, komponists Juris Karlsons, akstnieks Pauls Bankovskis, dzejniece Inese Zandere, fotogrāfs Gunārs Binde, režisore Māra Ķimele, diriģents Romāns Vanags, komponists Imants Kalniņš, Dailes teātra direktors Aivars Līnis, mācītājs Juris Rubenis, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, rakstniece Nora Ikstena. NOŽĒLOJAMI!

Vienkārši jāapvieno KM ar IZM, Latvija nav tik bagāta valsts, lai atļautos tādu greznību kā atsevišķu KM.

kur apinis tur ziepes, atcerieties, cik negodīgo viņš uzmeta visus tos cilv''eciņus, kas čakli rakstīja šķirkļus viņa vadītajam enciklopēdijas krājumam... Un vispār, kam šajos apstākļos traucē Misiņa bibliotēka? Vai nav pietiekami daudz iru problēmu, ko risināt?

Vai tiešām pret Apini nav paņēmienu? Kas viņš tāds ir? Kas, pie joda, notiek, ja apšaubāma apgāda vadītājiņš un skrejlapu montētājs kaut ko ierosina, kas visā nopietnībā tiek apsvērts un plānots?

Ne MIsiņa bibliotēkas, ne Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu kolekciju, kurā glabājas senās Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatas un manuskripti, iznīcināt nedrīkst! Pēdējā pārdzīvojusi karus un to saudzējušas daudzas paaudzes pirms mums. Mēs nedrīkstam to atņemt nākamajām paaudzēm!

Nesaprotu, kā var pāris nedēļu laikā izlemt šādas lietas. Un vēl informācijas laikmetā, kad ir zināms, ka informācija ir vērtība. Arī tad, ja šobrīd tā nav nepieciešama. Nekad nav zināms, kas kurā brīdī ir nepieciešams. Un kam pieder informācija, tam pieder vara. Līdz šim bibliotēku dalīšana ir notikusi tikai kara gados. Vai tiešām ir jāķeras klāt lielajiem grāmatu krājumiem, kas ir ne tikai grāmatu kaudzes, bet arī valsts simboliskās vērtības. Varbūt ekonomijas vārdā saīsināsim himnu uz pusi un karogam nošņāpsim divas svītras? Ietaupīsies laiks un drēbe. Vai tiešām pēc krīzes nekas nebūs? Šobrīd var iznīcināt visu, nedomājot, ka grāmatu krājumi veidojas ilgā laikā un nav vērtējami tikai šībrīža latos. Ir taču uzkrājamas arī simboliskas vērtības, domāju, ka ekonomiski tas nav mazāk nozīmīgi. Iznīcinot, sašķeļot lielos krājumus notiek vēršanās ne tikai pret kultūras iestādēm, bet pret kultūru kā tādu. Un kultūra (ne aktuālā kultūras dzīve), domāšana kultūrā ir valsts pamats, vairāk, nekā šobrīd par to domā. Un tāpēc, ka tik maz par to domā, notiek tā, kā notiek.

Gruškeviča kārtējā afēra, par kuru Koķe neko negrib zināt.

Nu lūk. Lielie bibliotēku un gaismas piļu "fani", TP un līdzskrējēji, nu ir ķērušies klāt pamatiem - nepietiek ar to, ka viss redzamais un daļēji neredzamais ir nozagts, tagad vēl vajag izraut dvēseli. Ir ārkārtīgi skumji apzināties, ka šo vērtību izputināšanu un sagrābšanu neatļāvās realizēt pat padomju vara... Nu mums gluži kā Hamletam ir jāuzdod sev jautājums: Būt vai nebūt?

Nabaga maate Latvija,- taas deeli, kas pie varas, ir prasti zaglji, kas apzog tautieshus.

Viss ir nozagts.. palikusas tikai vertigas ekas pilsetas centra kur atrodas bibliotekas.. driz kads budozers traktors vai pasizgazejs sagrabs ari tas..

Kāpēc LNB un A.Vilks visu grib sagrābt sev? Nekur pasaulē visu nacionālo bagātību neglabā vienuviet. Baidās, ka Gaismas pils paliks tukša?!!