Beitnere: politikā esam bijuši naivi

Solidaritāte līdz pat tādam sadzīviskam sīkumam, ka mēs nepārejam uz krievu valodu, ja sabiedrībā parādās viens krievvalodīgs cilvēks. Mums bijušas gan juridiskas, gan mentālas kļūdas, jo politikā esam bijuši naivi. Tas nāk no zemnieku kultūras. Zemnieks nemāk dziļi orientēties politikā. Tā ir kompromisu māksla. Māksla ienaidnieku vai oponentu pārliecināt par savu patiesību un padarīt viņu par savu sabiedroto. Manuprāt, šīs īpašības mums pietrūkst," domā kultūrsocioloģe.D.Beitnere uzskata, ka latvieši neprot krievvalodīgos padarīt par sabiedroto. Viņa piemin nesenos Vācijas līderes Angeles Merkeles izteikumus par multikulturālisma "krahu", kas skaidri iezīmē tendenci par globalizācijas apstāšanos. Šobrīd katra valsts rūpējas par savām nacionālām interesēm – par nacionālo ražošanu, nacionālo lauksaimniecību, nacionālo zinātni."Vēsturē latvieši ar lielāku enerģiju bijuši apveltīti tajā brīdī, kad mācējuši atvērties, uzņemt to, kas vajadzīgs no pasaules, aizvērties un pārstrādāt to sev. Noslēgtība parādās arī daudzās citās lietās. Mums dominē viensētnieku mentalitāte, tā kulminē no ikdienas psiholoģijas un apziņas līdz kultūras un politiskām reālijām. Pēdējais piemērs ir "Saskaņas centrs" (SC). Šodien, protams, tas ir parādījis, ka ir Trojas zirgs. Kultūrā ir balādes, kas rāda, kā uzvarēt mēri. Vajag speciālu gudrību. Manuprāt, vajadzēja viņiem iedot vienu ministru portfeli un uzaicināt valdībā. Tad paskatīties, kā viņi tiks galā ar šo jautājumu. Piemēram, veselības vai labklājības ministra portfeli," teic D.Beitnere.Kultūrsocioloģe uzskata, ka ar Krieviju jārunā "ar stingru mugurkaulu". "Mums jāpaskatās, kā igauņi to dara, un jāmācās. SC ar katru dienu arvien vairāk atklāj savas kārtis. Arī tie latvieši, kas balsoja par šo politisko spēku, un esmu pilnīgi droša, ka latvieši to darīja, pēc vēlēšanām redz, kāda ir viņu politiskā platforma. Es runāju par cita veida iemaņu, kas nav elastība, lai pielāgotos jums, bet paņemtu jūs un padarītu par sabiedroto".