Nodzeršanās sākas ar jaukajām alus vakaru reklāmām televīzijā, ar speciāli sieviešu nodzirdīšanai paredzēto sidru. Sidrs bērniem ar 1,2% alkohola industrijas stratēģijā neizbrīna. Alkohola esamība jau dzēriena ķīmiskajā saturā, protams, ir speciālistu apspriešanas vērta, bet palsas, pērles un citus «bērnu šampaniešus» ar mazu alkohola saturu atceramies jau no bērnības.
Kārdinošs ir nosaukums «bērnu sidrs». Bērniem patīk atdarināt vecākus. Kādēļ gan mārketinga nolūkos neieviest «bērnu vīnu» vai pat «bērnu šņabi»? Tajos varētu nebūt ne grama alkohola, tā būtu tikai spēle, tikai nosaukums, vai ne?
Alkohola nozarei taču jādomā par jauno paaudzi. Un alkohola nozare domā par nākotni, sākot ar brašo sporta spēļu atbalstīšanu un beidzot ar bērnu sidra ieviešanu. Tai ir nauda, mārketings, trekns reklāmas budžets.
Neraugoties uz veselīga dzīvesveida un veselīgas domāšanas nenoliedzamo pieaugumu Latvijas sabiedrībā pēdējos gados, pati sabiedriskā domā joprojām ir diezgan slima. Par normu tiek uzskatīta alkohola lietošana, nevis nelietošana.
Liela daļa narkologu sen ir vienisprātis, ka alkohols ir tāda pati narkotika kā visas citas. Narkotisku vielu klātesamība bērnu uzturā, protams, ir tikai diskusijas vērts jautājums. Tam, ka bērnu uzturā nevajadzētu būt alkoholam arī mazā daudzumā, laikam piekritīs pat «mērens lietotājs». Vai bērnu uzturā vajadzētu būt kofeīnam, ko satur daudzi «atspirdzinoši» dzērieni?
Mūsu uztura ķīmiskais sastāvs, dažādās piedevas, E vielas ir smags jautājums, kura necilāšanu un apiešanu sekmē ļoti stipri lobiji. Katra paša atbildība ir aplūkot iepirktās preces iesaiņojumu un padomāt ar galvu. Sāksim ar bērniem. Nepirksim vismaz bērnu sidru. Skaidrosim bērniem, kas ir čipsi, kola un citi labumi, kāds ir to ķīmiskais sastāvs. Veikalos vēl ir palikusi arī tāda pārtika, ko var pirkt.