Jāatzīst par spēkā neesošu
Edgars Jansons partijas Jaunie demokrāti priekšsēdētājs
Esmu viens no tiem pilsoņiem, kurš iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, jo uzskatu, ka Lisabonas līgumu drīkstēja apstiprināt tikai ar tautas nobalsošanu, to nedrīkstēja strauji "izbīdīt" Saeimā, nedomājot par visai valstij nozīmīgām sekām. Kā viens no iemesliem jāmin, ka Lisabonas līguma būtība un tā sekas Latvijā netika pienācīgā kārtā izskaidrotas tautai, tāpēc radās klusa iespēja ratificēt līgumu bez tautas ziņas.
Šis līgums ierobežotu Latvijas tiesības brīvi lemt par izstāšanos no ES, tādējādi Latvija zaudētu savu suverenitāti. Līgumā ir saskatāmas arī demokrātijas vājināšanās tendences, piemēram, paredzēta jauna balsošanas kārtība, kas balstīta uz vairākuma, nevis consensus principa. Nerīkojot tautas nobalsošanu par pievienošanos Lisabonas līgumam, pārkāptas manas kā pilsoņa tiesības piedalīties valsts darbībā — to nosaka Satversmes 101.pants.
Lisabonas līgums ir tā pati ES konstitūcija, tikai citā "iepakojumā". Tas maina balsošanas kārtību, kas mazajām ES dalībvalstīm ir neizdevīgāk. Faktiski pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā par Latvijas likteni jebkurā jomā lemtu citas valstis, nevis Latvijas iedzīvotāji.
Ar šo līgumu ES iegūtu atsevišķas juridiskās personas statusu. Dalībvalstīm vairs nebūtu tiesību vienlaikus uz vienu ES komisāru katrai (tiktu noteikts rotācijas princips), un mums būtu kopēja ārpolitika, drošības politika un enerģētikas politika. Līgumā noteiktais izstāšanās mehānisms nenosaka skaidrus kritērijus — izstāties varētu pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti un pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.
Uzskatu, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" jāatzīst par spēkā neesošu.
Rīkojāmies atbilstoši Satversmei
Andris Bērziņš (LPP/LC), Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs
Lisabonas līgumā nav ielikta jauna ideoloģija un tajā nav principiālu atšķirību no tiem dokumentiem, pa kuriem esam jau nobalsojuši referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc uzskatu, ka šajā gadījumā tautas nobalsošanu nebija jārīko un mēs esam rīkojušies atbilstoši Satversmei. Tas, ka Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par Lisabonas līgumu, nav jāuztver kā liela problēma, jo Īrijā atkārtotais referendums varētu būt ne agrāk kā nākamā gada pavasarī. Politiskajam spēkam, kura pārstāvji ir iesnieguši prasības pieteikumu, acīmredzot ir vajadzīga platforma, uz kuras profilēties, pieļaujot, ka lieta izskatīšanā varētu būt pietiekami ilgu laiku.