"Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un ASV prezidents Baraks Obama, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos," teikts atklātajā vēstulē.
Vēstules autorus "dziļi aizvaino Valsts prezidenta Andra Bērziņa nespēja formulēt viedokli situācijā, kuras sekas vistiešākajā veidā skar arī mūsu valsti". Zem tā parakstījušies vairāki simti cilvēku, kuru vidū ir kinorežisore Laila Pakalniņa, rakstniece Andra Neiburga, komponists Pēteris Vasks, rakstniece Inga Ābele, vēsturnieks Gustavs Strenga, režisore Baņuta Rubess, aktrise Guna Zariņa, mākslinieks Māris Bišofs, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, žurnālisti Egīls Zirnis, Baiba Strautmane, Kārlis Streips. Viņi uzsver, ka "Valsts prezidents ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu".
Valsts prezidenta kanceleja otrdien izplatīja paziņojumu, kurā atbildēja vēstules autoriem, norādot, ka ielūgumu Putinam apmeklēt Latviju 2010. gadā izteicis toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, bet Bērziņa prezidentūras laikā neesot notikušas būtiskas aktivitātes "šī ielūguma īstenošanā". Paziņojumā teikts, ka "situācija Ukrainā un ar to saistītais ES valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības". Marta beigās LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš sacīja, ka 2010. gadā izteiktais ielūgums Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju ir spēkā un nav atsaukts.
Valsts prezidenta vēlēšanas 2011. gadā bija neparastas un arī neskaidras. Bija iespaids, ka Bērziņu pašu pārsteigusi viņa ievēlēšana. Viņš nebija ne koalīcijas, kuru toreiz veidoja Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ne arī opozīcijas kandidāts. Bērziņu izvirzīja pieci ZZS deputāti, bet frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka aizklātajā balsojumā ir atbalstījis Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu. Neviens neuzņēmās atbildību par vairākuma nodrošināšanu balsojumā, kas pirmajā kārtā arī nebija - par kandidātu nobalsoja 50 deputātu. Otrajā balsošanas reizē ar 53 balsīm A. Bērziņu ievēlēja.
Viens no deputātiem, kurš izšķīra vēlēšanu iznākumu, bija Māris Kučinskis (toreiz Tautas partija), kurš pirmajā balsojumā bija svītrojis abus kandidātus. "Tā bija izšķiršanās starp Andri Bērziņu un cilvēku [V. Zatleru], kurš savu ambīciju dēļ bija ierosinājis Saeimas atlaišanu," atceras Kučinskis. Viņaprāt, parakstu vākšana pret Valsts prezidentu kaitēs ne tik daudz viņam, kā valsts reputācijai, "kārtīgi parādot kašķīgo latviešu dabu".
Visu Ināras Egles rakstu lasiet trešdienas, 2.aprīļa, laikrakstā Diena!