Birkerts: Gaismas pils ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina

Drošības sajūta, arī zināmas pašpārliecības radīšana. Identitātes jautājums. Tas viss iet kopā, jo tas imidžs garāmgājējam ir ļoti drošinošs un iespaidīgs. Pat man bija tā, kad es ieraudzīju... Redzēju, ka bibliotēka tiešām ar savu imidžu ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina," saka G.Birkerts.Jautāts, kā arhitekts jūtas, ieraugot Rīgas sejā pilnīgi jaunu, paša radītu vaibstu, viņš saka: "O, tā sajūta ir ļoti neiedomājama. Es vienmēr saku, ka esmu vienīgais, kurš īsti zina, kādai tai jāizskatās. Bet arī man ir tā... Kad es nāku gar Daugavas kreiso krastu, apmēram pie Doma pēkšņi parādās lielais siluets - tas ir ļoti iespaidīgi. Esmu priecīgs, ka viņa tā iederas, kā tas bija domāts, ka tā forma būs sākums Rīgas attīstībai Daugavas otrā krastā. Ļoti iespaidīgi."Vai vairāk nekā 20 gadu laikā nesašķobījās jūsu pārliecība gan par ideju, īstenojumu, gan to, ka šis projekts vispār jebkad īstenosies? Vai šaubas kādā brīdī nav ņēmušas virsroku? G.Birkerts: "Par ideju - noteikti ne. Tā ir dziļi ieenkurota visā koncepcijā. Es nekad par to neesmu šaubījies un arvien vairāk dabūjis apstiprinājumu tam, ka tā būs ideja, kas mūs nesīs tālāk nākotnē. Esmu dzirdējis pozitīvu reakciju, ka esmu paturējis savu mieru. Tā ir bijis, ka laiki gājuši augšā un lejā. Mana nostāja bija ieturēt savu līniju un neiet līdzi tam "augšā - lejā". Man bija līnija, kuru vest cauri visiem tiem divdesmit gadiem. Koncepcija nedrīkstēja pazust zem pārlieku negatīvisma vai, tieši otrādi, arī tikt uzpūsta no pārlieku pozitīvisma. To es sapratu, ka ceļš būs diezgan garš no vizualizācijas brīža līdz tam, kamēr uzbūvēs."_**Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!**_