Latvijas Universitātes pētniecības projekta „Fenoloģisko novērojumu tīkla attīstība un modernizācija Latvijā” ietvaros 2009. gadā ir uzsākta fenoloģisko novērojumu tīkla modernizācija, ieviešot fotomonitoringu. Tā ir viena no jaunākajām, lētākajām, tai pat laikā - efektīvākajām metodēm fenoloģisko novērojumu veikšanai.
Pētījuma ietvaros pirmais fotomonitoringa punkts izveidots LU Botāniskajā dārzā, kur ir uzstādīta autonoma, digitāli programmējama fotokamera, kas katru dienu fiksē izmaiņas ainavā. Analizējot digitālo attēlu krāsu spektrus, tiks pētīta sezonalitāte, kā arī dažādu fenoloģisko fāzu iestāšanās laiks saistībā ar lokālu faktoru ietekmi. Jāatzīmē, ka tā ir inovatīva metode, jo visā Baltijā šī ir pirmā kamera. Attēli tiešsaistē no LU Botāniskā dārza ir pieejami ikvienam interesentam: http://www.botanika.lv.
Projektā ir plānots uzstādīt vēl divas šāda veida kameras: Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes lauka stacionārā „Lodesmuiža” un Aucē, kuras tiks izmantotas reģionālo izmaiņu pētījumos.
Viena no mūsdienu pasaules globālajām problēmām ir klimata pārmaiņas, kuras pēta dažādas zinātnes nozares. Lai iegūtu datus par dabas ritmiem, to izmaiņām ir jāveic fenoloģiskie novērojumi: fenologi fiksē lapu plaukšanas sākumu, ziedēšanu, pirmo salnu, lapu dzeltēšanu, augļu nogatavošanos, putnu migrāciju, zivju nārstu, kā arī citas norises un to savstarpējo saistību. Fenoloģiskie novērojumi pasaulē tiek veikti 5 līmeņos: analizējot satelītattēlus, izmantojot brīvprātīgo novērotāju datus, fiksējot fenoloģiskos novērojumus fenoloģiskajos dārzos (International Phenological Gardens) vai agrometeoroloģiskajās stacijās, kā arī veicot fotomonitoringu.
Latvijā fenoloģiskie novērojumi ir uzsākti jau 19. gs. 20 gados: 1822. gadā - Puzē, bet 1824. gadā - Lestenē un Lubānā. Sistemātiski, visā Latvijas teritorijā novērojumi notiek kopš 1926.gada, kad tika likti pamati brīvprātīgo novērotāju tīklam, kurš ar mainīgām sekmēm darbojas līdz pat mūsdienām.