Inspekcija brīdina: plūdu laikā akās var būt ieplūduši virszemes, arī kanalizācijas ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju - holeras, vēdertīfa, dizentērijas, kā arī poliomielīta un vīrusa hepatīta A - izraisītājiem. Tikpat bīstamas ir peļu, žurku un citu grauzēju izplatītās leptospiroze un jersinioze, tāpēc inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu skartajos rajonos arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.
Ja dzeramais ūdens tiek piegādāts no centralizētajām ūdensapgādes sistēmām un ja dzeramā ūdens ņemšanas vieta ir bijusi plūdu zonā, pirms dzeramā ūdens apgādes atjaunošanas ūdens piegādātājiem jānodrošina kontroles paraugu noņemšana, lai pārbaudītu dzeramā ūdens atbilstību pastāvošajām prasībām pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem, uzsver inspekcija. Publiskām ūdens apgādes sistēmām tiek veikta arī valsts uzraudzība un kontrole, t.sk. monitorings.
Pirms plūdiem jāveic pasākumi, kas mazina iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsmeļ tualetes bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskās vielas.
Savukārt pēc plūdu seku novēršanas ir nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšanu un dezinfekciju. Akas ūdens pārbaude ir jāveic pašiem iedzīvotājiem. Ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas un/vai fekālais piesārņojums, ieteicams veikt ūdens analīzes laboratorijā, vēsta inspekcija.
Ja tomēr, neskatoties uz preventīviem pasākumiem, tiek konstatēta slikta dūša, sāpes vēderā un caureja vai slikta dūša, paaugstināta temperatūra, ādas un acu ābolu dzelte, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, inspekcija mudina nekavējoties konsultēties ar ārstu.