Budžeta grozījumos tēriņus, visticamāk, cirps vēl skaudrāk

Savukārt finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) vispārīgi piebilda, ka "situācijas saasināšanās var likt pārskatīt attīstības prognozes". Jautājumi, ko valdība darīs, kā taupīs un uz kā rēķina, pagaidām ir bez oficiālām atbildēm. Taču, precīzi lasot valdības apstiprināto, ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) parakstīto ekonomikas stabilizācijas programmu, sagaidāmā rīcība izteikta nepilnā teikumā, kur norādīts, ka "ir iespējams pārskatīt pilnīgi visu, ja ieņēmumi un izdevumi neatbilst plānam". Faktiski, tas nozīmē, ka valdība nav nospraudusi griestus, kādus valsts budžeta izdevumus tā neaiztiks, ja ekonomikas lejupslīde padziļināsies un budžeta ieņēmumi atpaliks no apstiprinātā deficīta rāmja. Abu valdības amatpersonu vēl nepateiktais, visticamāk, ir, ka valsts budžeta izdevumi būs jāsamazina vēl skaudrāk, ka nogriezti tiks arī sociālie maksājumi (iesaldēta pensiju indeksācija, apcirpti pabalsti), ka valsts budžeta finansētās iestādes, visticamāk, nevarēs attiekties no gada sākumā noteiktā ierobežojuma 10% naudas paturēt rezervē. Tāpat publiski nepateiktais, visticamāk, ir, ka gada otrajā pusē valsts budžeta finansētājās iestādēs, tai skaitā valsts pārvaldē, izglītības un veselības aprūpes sistēmās, nodarbināto būs mazāk un ka būtiskas reformas gaida arī lauksaimniecību, jo, visticamāk, saruks tās nozares, kuras līdz šim saņēma valsts atbalstu. Vai starp gaidāmajiem taupības priekšlikumiem būs arī, piemēram, stingrs nē tādiem trekno gadu izdevumiem kā 2,5 miljonu latu dotācija lidsabiedrībai airBaltic par iekšzemes reisu nodrošināšanu uz Liepāju un Ventspili un vai valdība ķersies klāt ne tikai sociālo izdevumu mazināšanai, bet arī līdz šim dāsni finansētajām ministrijām, rādīs šāgada budžeta grozījumi, kuri valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 31.martam. Par to, ka jaunākie Latvijas ekonomikas rādītāji valdības amatpersonas nav atstājušas vienaldzīgus, vedina spriest šo piektdien Finanšu ministrijā (FM) plānota lietpratēju, nozaru speciālistu sanāksme par Latvijas makroekonomisko situāciju. Pēc FM sniegtās informācijas, šajā sanāksmē, kurā piedalīsies arī Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas speciālisti, varētu dzimt jaunas Latvijas makroekonomiskā scenārija prognozes — lielāks IK kritums, lielāks bezdarbs, iespējams, mazāki nodokļu ieņēmumi. Balstoties uz tām, FM sola izveidot jaunas budžeta ieņēmumu, pēc tam arī budžeta izdevumu prognozes. Runāt, ka jaunās prognozes būs sliktākas unka līdz ar tām valdībai vēlreiz pamatīgi nāksies pārskatīt valsts budžeta izdevumus, FM atturas. Tā vietā tikai vispārīgi norāda, ka no jaunā scenārija būs atkarīgs, kādi konkrēti būs šie grozījumi — vai tie paredzēs arī papildu samazinājumus budžeta izdevumos.