Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Valdība apstiprinājusi vēsturiski lielāko budžetu, bet ne visus tas apmierina

Budžets sāk ceļu parlamentā

Pirmdien Saeimā iesniegts 2020. gada valsts budžeta projekts, ko pagājušās nedēļas beigās pieņēma Ministru kabinets. Tas paredz, ka ieņēmumi pieaugs līdz 9,89 miljardiem eiro, bet izdevumi – nedaudz virs 10 miljardiem. Nodokļu maiņas 2020. gadā pagaidām nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Visvairāk naudas atvēlēts sociālajai aizsardzībai, un ievērojami līdzekļi piešķirti arī veselībai un izglītībai, tostarp mediķu un pedagogu algām, kam budžeta veidošanas laikā tika pievērsta arī liela sabiedrības uzmanība.

Top komentāri

Necieņa pret parlamentu
N
un spēkā esošajiem likumiem Ja es pareizi saprotu Satversmi, tad uz pirmo lasījumu valdībai ir jāatnes budžets, kas vispirms nodrošina esošo likumu izpildi un, ja kaut kas paliek pāri, tad novirza to savām politiskajām iniciatīvām. Ja gadījumā ir bijuši kaut kādi force majeure apstākļi (piemēram, ārēju apstākļu diktēs izaugsmes kritums, kas samazina nākamā gada fiskālo telpu) valdība redz, ka uz pirmo lasījumu nevar atnest budžetu, kas nodrošina esošo likumu izpildi, tad tā tādu arī nes ar atrunām, kādēļ tā to nevar izpildīt. Tad dienaskārtībā ir jautājums, ka starp lasījumiem parlaments lemj, kurš no iepriekš pieņemtajiem likumiem ir maināms (pārbīda ieviešanas termiņus, veido ieviešsanas “trepes” u.c.). Bet tad nevar būt runa par to, ka valdība, neizpildot jau spēkā esošos likumus (tostarp, Veselības finansēšanas likumu), ir novirzījusi naudu savām, likumos vēl nenostiprinātām politiskajām iniciatīvām, kā tas tiek darīts, atvēlot 35 miljonus diferencētajam neapliekamajam
DNM - atbalsts aplokšņu algām
D
JKP untums – mainīt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējās robežas paaugstināšanas grafiku, kam nākamgad budžetā papildus jau ieplānotajiem 20 miljoniem JKP prasa vēl 35 miljonus. Šī pozīcija vislielāko labumu uz mājsaimniecības locekli dod personām ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem pēc pazīmes – neliels legālais atalgojums. Tajā pašā laikā valdība neatrod 2,5 miljonus aizbildnībā esošo bāreņu un citu bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturnaudas palielināšanai, 27 miljonus Minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanai (skar personas ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējus), kā arī neatrod līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai apsolītajā līmenī. Līdz ar to nevienlīdzība tikai pieaugs, tomēr no normālas algas legāli maksājošo darba devēju skatpunkta nepatīkamākā ir DNM un tā postošā ietekme uz ekonomikas attīstību.
Posts legālajai ekonomikai
P
DNM ietekme: 1) Pēc ekonomiksās būtības DNM ir atbalsts uzņēmējiem, kuri maksā zemu atalgojumu; 2) DNM veicina zemas pievienotās vērtības (lētā darbaspēka) ekonomikas saglabāšanis; 3) DNM dod priekšrocības “aplokšņu algu” sektoram; 4) DNM mazina to uzņēmumu konkurētspēju tirgū, kuri legāli maksā normālas algas; 5) Pretēji plaši tiražētajiem mītiem, DNM nemazina nevienlīdzību, bet pat nedaudz palielina to starp personām ar un bez apgādājamajiem. Vienīgie nodokļu instrumenti, kas mazina nevienlīdzību, ir uz speciālajām grupām - bērni, pensionāri, personas ar invaliditāti – orientētie. Tos valdības (JKP) piedāvājums neparedz apsteidzoši palielināt (tos palielinās saskaņā ar iepriekšējo grafiku – bērniem – līdz 250, pensionāriem – līdz 300, bet invalīdu speciālo atvieglojumu plānots atstāt iepriekšējā līmenī.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas