Nebūsim bargākā valsts
Ideju par dzērājšoferu sodu desmitkāršošanu pirms nedēļas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Pašreiz bargākais sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā nepārsniedz 500 latu. "Apmēram 5% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek dzērājšoferu dēļ. Domāju, ka sodus vajag vēl agresīvākus. Pietiek auklēties! Esam jau vairāk nekā desmit gadu mēģinājuši viņus audzināt. Vairs nevar pieļaut, ka apkārt braukā potenciālie slepkavas," saka ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Pēc E.Zivtiņa teiktā, šobrīd juristi jau strādā pie likumprojekta, kas par braukšanu dzērumā paredzētu līdz pat Ls 5000 lielu naudas sodu un, iespējams, par atkārtotu pārkāpumu vai īpaši smagu reibumu arī autovadītāja tiesību atņemšanu uz mūžu. "Tas varētu notikt tā, ka tiesa atņem tiesības, bet pēc noteikta laika pārkāpējs var vērsties tiesā ar lūgumu tās atjaunot. Ja tiesa atļauj, tad būtu no jauna jāiziet autovadītāja kursi, jāliek eksāmens, jāiziet psihologu un mediķu kontrole, lai pārliecinātos, ka cilvēks nav atkarīgs," stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš. Līdzīga sistēma esot, piemēram, Vācijā un citur Eiropā. Gan A.Lukstiņš, gan E.Zivtiņš norāda, ka gadījumā, ja tiks ieviesti šādi sodi, mēs nebūsim bargākā valsts Eiropā. "Salīdzinājumam — Anglijā par runāšanu pa mobilo tālruni, sēžot pie stūres, vien jāmaksā divi tūkstoši sterliņu mārciņu," saka E.Zivtiņš. Viņš lēš, ka jaunās izmaiņas spēkā varētu stāties pēc astoņiem, deviņiem mēnešiem.
Jāatgādina, ka pirms pāris gadiem jau tika ieviesti bargāki sodi par braukšanu reibumā — palielināti naudas sodi un piemērots administratīvais arests. Tas ļāvis samazināt dzērumā braucošo skaitu, un pēdējos divus gadus par braukšanu reibumā aizturēti maāk par desmit tūkstošiem šoferu gadā, taču nu šis skaits atkal ir audzis — šogad notverti jau 10 000 autovadītāji dzērumā. Tieši tas arī ir iemesls, kāpēc satiksmes drošības uzraugi grib vēl bargākus sodus.
Kas ir vidējais dzērājs?
Šo ideju gan neatbalsta Providus pētniece Ilona Kronberga: "Tajā brīdī,
kad cilvēks dzērumā sēžas pie stūres, viņš nedomā par tiem pieciem
tūkstošiem latu. Ja tagad nedomā, kad par braukšanu dzērumā draud
administratīvais cietumsods, tad arī pēc tam nedomās." Viņa gan
piekrīt, ka sodi jāmaina. Taču pirms lemt, kā sodīt dzērājšoferus,
viņasprāt, ir jāsaprot, kas ir jāsoda. I.Kronberga uzskata, ka
nepieciešams izpētīt, kas ir vidējais šoferis, kas brauc dzērumā.
"Jāizpēta, kādi ir cēloņi braukšanai dzērumā, tad arī redzēs, kas uz
viņiem iedarbojas. Varbūt nemaz nav vajadzīgi Ls 5000, varbūt kaut kas
cits. Sodam jābūt reālam. Ja sods nav reāls, tad nav jēgas, tad mēs
diskreditējam šo sodu kā tādu. Ja es iedomājos par vidējo valsts
iedzīvotāju, nedomāju, ka viņš spētu samaksāt šo sodu," saka
I.Kronberga. Ceļu satiksmes drošības uzraugi gan to apzinās. "Viņam
būtu sabojāta visa dzīve," spriež E.Zivtiņš, taču viņš uzsver, ka pret
potenciālajiem slepkavām — dzērājšoferiem — ir jāvēršas agresīvāk. "Kas
tad būs nākamais — liks pie sienas un šaus nost?" nepiekrīt
I.Kronberga, "Nezinu, vai ceļu polcija ir kases aparāts. Kas tad ir
mērķis — no kāda kaut ko piedzīt vai satiksmes drošība. Man tā kā
liekas, ka tas piedzīt sāk dominēt."
Cer uz papildu miljonu
Uz lielākiem ieņēmumiem no ceļu policijas piemērotajiem sodiem patiešām cer IeM. Ministrijas preses sekretāre Laura Karnīte stāsta, ka IeM bija jāapcērp savi plānotie nākamā gada izdevumi par 5,8 miljoniem latu. 428 tūkstoši latu ietaupīti uz štatu samazināšanu, bet 5,4 miljoni latu uz prognozēto ienākumu palielinājumu. Ministrija prognozē, ka par 3,87 miljoniem latu palielināsies ieņēmumi no pasu nodevas (ieviestas jaunās pases) un ka par teju miljonu — 828 tūkstošiem latu palielināsies ieņēmumi no ceļu policijas sodiem, jo plānots ieviest vairāk fotoradaru, skaidro L.Karnīte. Šogad astoņos mēnešos par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ceļu policija piemērojusi naudas sodus 4,32 miljonu latu apmērā, bet iekasēti 2,64 miljoni latu (šoferi sodu var nomaksāt gada laikā), taču nākamgad IeM plāno, ka no sodiem tiks iekasēti 5,9 miljoni latu.
Pagājušajā nedēļā Ceļu satiksmes drošības padomē spriests arī par 100 jaunu fotoradaru iegādi, par kuru sodu tiesiskumu juristu vidū izvērtusies diskusija. Pašlaik uz ceļiem darbojas četri pārvietojamie fotoradari, bet IeM gatavo projektu par 100 fotoradaru pirkšanu un uzstādīšanu, ko iesniegs valdībai. Aģentūrai LETA iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) stāstījis, ka viena fotoradara iegāde varētu izmaksāt 35 140 latu (tas nozīmē, ka 100 radaru iegāde izmaksātu vairāk kā 3,5 miljonu latu), taču ministrs norādīja, ka tie atmaksājoties. "Tas rādītājs ir tāds, ka vidēji stundā katrs radars nofiksē ap 20 pārkāpumu. Ja vidējais sods ir kādi 30 lati, mēs varam sarēķināt, kādas summas sanāk," fotoradaru ienesīgumu skaidrojis M.?Segliņš.
A.Lukstiņš gan noraida, ka fotoradari tiktu ieviesti ar mērķi iekasēt maksimāli daudz soda naudas. "Tas nedrīkst būt naudas pelnīšanas avots, tie domāti prevencijai," norāda A.Lukstiņš, uzsverot, ka Ceļu satiksmes drošības padomē esot arī skaidri definēts, ka fotoradaru mērķis ir samazināt vidējo braukšanas ātrumu, nevis pelnīt.
"Nē, nav nekādu norādījumu par naudas iekasēšanu. Kādi desmit gadi jau pagājuši, kopš tā vairs nenotiek. Vismaz, cik es esmu bijis amatā, man nekad nav norādīts, cik mums jāiekasē nauda no sodiem," aizdomas, ka ceļu policistiem uzdots nākamgad pēc iespējas vairāk sodīt, noraida arī E.Zivtiņš. Viņš IeM optimistiskās prognozes skaidro ar to, ka šovasar tika veiktas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem.