32% Latvijas iedzīvotāju cer, ka jaunais Saeimas sasaukums strādās labāk par saviem priekšgājējiem, kā arī pati sabiedrība, apzinoties savu ietekmi, kļūs aktīvāka un prasīgāka pret politiķiem (25%), secināts DnB Nord Latvijas barometra pētījumā.
Vērtējot pagājušā gada rudenī ievēlētā parlamenta darbību, nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka tā ne ar ko nav atšķīrusies no iepriekšējās Saeimas, bet 16% respondentu domā, ka tā strādājusi vēl sliktāk nekā 9.Saeima. 5% respondentu uzskata, ka šī parlamenta sasaukuma laikā uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī, bet tikai 1% piekrīt, ka uzlabojies iedzīvotāju dzīves līmenis.
Tiesa gan, iedzīvotāji salīdzinoši bieži arī atzīmējuši, ka vēlēšanas neko būtiski nemainīs - tā domā 29% pētījuma respondentu. Jāpiebilst, ka šādu viedokli biežāk pauduši iedzīvotāji, kuriem nav Latvijas pilsonības un tātad - iespēju piedalīties vēlēšanās (35%), savukārt pilsoņu vidū šāds viedoklis izskanējis retāk (27%).
Raksturojot galvenos uzdevumus, kuri būtu jāveic nākamajai Saeimai, absolūts vairākums respondentu - 62% - norādījuši nepieciešamību panākt tautsaimniecības uzplaukumu. Tomēr gana būtiska daļa (attiecīgi 39% un 31%) piekrīt populārajai politiskajai retorikai, ka jālikvidē korupcija un jāpadzen no varas oligarhi.
Tikmēr, salīdzinot iedzīvotāju viedokļus atkarībā no viņu iespējām piedalīties šajās vēlēšanās, secināts, ka pilsoņi biežāk nekā iedzīvotāji, kuriem nav pilsonības, par būtisku uzdevumu uzskata oligarhu padzīšanu no varas (attiecīgi 32% un 26%), kā arī efektīvu risinājumu atrašanu demogrāfijas problēmām (17% un 11%). Savukārt aptaujātie, kuriem nav pilsonības, biežāk norādījuši uz nepieciešamību palielināt pensijas (šim apgalvojumam piekrīt 24% nepilsoņu un 19% pilsoņu) un sakārtot nacionālos jautājumus (9% nepilsoņu un 5% pilsoņu). Pilnīga vienprātība vērojama vien atbalstā nepieciešamībai panākt tautsaimniecības izaugsmi - neatkarīgi no iespējām piedalīties vēlēšanās šis rādītājs abās grupās ir jau minētie 62%.
Jautāti, kādi politiķi patlaban, pēc iedzīvotāju domām, visvairāk nepieciešami valsts vadībā, vairākums aptaujāto norādījuši, ka vēlētos Saeimā un valdībā redzēt cilvēkus ar idejām un skaidru darbības plānu (61%), kā arī izglītotus un gudrus cilvēkus (54%). Tikmēr ceturtā daļa aptaujāto norāda, ka valsts vadībā jābūt cilvēkiem ar pieredzi politikā un nevainojamu reputāciju. Nedaudz mazāk - 23% - respondentu uzskata, ka valdībā jābūt cilvēkiem, kuri ir gatavi palielināt sociālās garantijas (pensijas, pabalstus utt.) pat tad, ja tas nozīmē līdzekļu samazināšanu citās jomās. Šim apgalvojumam piekrīt par deviņiem procentu punktiem vairāk iedzīvotāju, kuriem nav pilsonības, nekā balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.
Savukārt publiskajā retorikā nereti izskanējušajiem apgalvojumiem, ka valsts vadībā nepieciešami jauni cilvēki bez pieredzes politikā vai arī cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā un citās jomās, piekrīt relatīvi neliela daļa respondentu - tā domā 13-20% aptaujāto.