Ceturtā vara Krievijā
Izmantojot virkni ierobežojošu pasākumu un paņēmienu, varas iestādes turpina sašaurināt neatkarīgās žurnālistikas telpu. Kremļa izmantotās represīvās metodes padarījušas šo valsti īpaši bīstamu žurnālistu darbam. Pagājušajā nedēļā kāds nezināms uzbrucējs līdz bezsamaņai piekāva Rostovas pie Donas izdevuma Korrupcija i prestupnostj galveno redaktoru Jaroslavu Tarošenko. Aprīlī Himkos tika nogalināts laikraksta Graždanskoje soglasije darbinieks Sergejs Protazanovs, ko daži uzskata par apsteidzošu triecienu, lai neļautu viņam sagatavot publicēšanai kritisku ziņojumu par pārkāpumiem gada sākumā notikušajās vēlēšanās. Janvārī Maskavā uz ielas gaišā dienas laikā tika nošauti nedēļas izdevuma Novaja gazeta korespondente Anastasija Baburova un cilvēktiesību advokāts Staņislavs Markelovs. Kaut arī rit tikai piektais 2009.gada mēnesis, žurnālistiem šis jau ir brutāls un asiņains gads.
Spriežot pēc neseno notikumu vēstures, maz ticams, ka kāds no vainīgajiem šajos noziegumos tiks saukts pie atbildības. Neviens no virknes žurnālistu nāves gadījumu, arī plašu rezonansi guvušās žurnāla Forbes krievu izdevuma redaktora Pāvela Hļebņikova, Novaja gazeta žurnālistes Annas Poļitkovskas un laikraksta Kommersant komentētāja Ivana Safronova lietas, nav atrisināts. Nesodāmība, ar kādu izdarīti šie noziegumi, ir daiļrunīga. Šis kroplais izkārtojums rada stindzinošu efektu, kas izplatās visos Krievijas mediju ainavas nostūros. Līdzās vardarbībai un iebiedēšanai ir arī citi neatkarīgo mediju ierobežošanas piemēri. Freedom House 2009.gada ziņojumā par mediju brīvību Krievijā teikts, ka valdībai pieder divi no 14 dienas laikrakstiem, vairāk nekā 60% no 45 000 reģistrēto laikrakstu un periodisko izdevumu, un tā daļēji vai pilnībā kontrolē visas sešas nacionālās televīzijas stacijas un divas nacionālās radiostacijas.
Vissvarīgākais valsts varas ietekmes instruments ir kontrole pār televīziju. Šī ietekme dod iespēju valdībai veidot ziņas un to patērētāju uztveri. Krievijas iedzīvotāju lielākajai daļai TV ir galvenais informācijas avots, un viņi nedzird Kremļa oponentu kritiku, jo mediju tīkli, Kremļa bikstīti, iekļāvuši šos oponentus savā "melnajā sarakstā". Laikā, kad kritiska valdības politikas analīze ir tik ļoti nepieciešama, satrauc tas, ka tik stingras pozīcijas ieguvuši uz izklaidi un propagandu orientētie mediji. Tiesa, internets ir kļuvis par aizvien svarīgāku krievu auditorijas informēšanas un iesaistes alternatīvu, taču, palielinoties interneta popularitātei, pieaugusi arī varas iestāžu iejaukšanās lietotāju tiesībās. Šādi secinājumi rodami Freedom House nesen publiskotajā pētījumā Brīvība internetā (Freedom on the Net).
Varas iestādes cenšas apklusināt arī ārvalstu medijus, to skaitā arī radiostaciju Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RBL/RB), BBC un Amerikas balss (Voice of America) programmas. Kremlis izvērsis sistemātisku iebiedēšanas kampaņu (..). Astoņos gados kopskaitā 26 ar RBL/RB saistītām raidorganizācijām tika aizliegts iziet ēterā. Pašlaik ir palikušas tikai septiņas.
Viena no Krievijas modernā autoritārā modeļa raksturīgajām īpašībām ir tā, ka atšķirībā no padomju modeļa tas nemēģina kontrolēt katru mediju. Tā vietā varas iestādes tagad cenšas ar tiešu kontroli vai netiešu iejaukšanos nepieļaut vai izjaukt tikai to, kas varētu būt politiski nozīmīgs. Tur, kur valstij nav tiešas kontroles, līdzīgas funkcijas veic tādi pilnvarotie starpnieki kā valdības kontrolētā firma Gazprom-Media, kurai pieder mediji. Vienīgais izņēmums varētu būt radiostacija Eho Moskvi. (..)
Sākotnēji publicēts laikraksta The Moscow Times 4141.numurā
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.