E. Sprūdžs apgalvoja, ka nejūtas aizvainots, jo galvenais esot rezultāts. Visticamāk, tas arī būs, jo izpildvaras un lēmējvaras nodalīšanu atbalsta arī Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcija, kuras vadītājs Einārs Cilinskis kā bijušais Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītājs zina, kādus korupcijas riskus rada spēkā esošās posteņu savienošanas iespējas.
Jau pavasarī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) savu palīdzību šī likumprojekta drīzākā sagatavošanā. Arī Lolita Čigāne (Vienotība) uzsver, ka partijā diskusija par priekšlikumiem sākās gada sākumā un to rosinājuši Vienotības pārstāvji pašvaldībās. Ja deputātu skaita samazināšana, pēc L. Čigānes domām, vairs nav iespējama, jo līdz vēlēšanām ir palikuši astoņi mēneši, tad par amatu ierobežojumiem parlaments vēl varētu izšķirties, lai tos attiecinātu uz 2013. gada jūnijā ievēlētajām pašvaldībām.
Līdzīgi kā VARAM, arī Vienotība grib liegt domēs strādāt pašvaldības administrācijas darbiniekiem, taču atšķirībā no ministrijas tā ļauj novadu domes deputāta mandātu saglabāt skolu direktoriem. Maksimālos ierobežojumus tā paredz tikai lielo pilsētu domniekiem, kas nevarētu būt pašvaldības administrācijā un iestāžu vadībā, kapitālsabiedrību, kā arī ostu valdēs. Tā ir otra atšķirība, jo VARAM ierobežojumi nav attiecināti uz ostu valdēm, kurās ir arī ministriju deleģētie pārstāvji. Par Vienotības piedāvājumu lēmums ir pieņemts tās domes sēdē 14. septembrī, kur notika arī balsojums, uzdodot frakcijai iesniegt Saeimā likumprojektu.
Saeimā jau ir atvērts pašvaldību likums, jo Reformu partija tajā piedāvāja paredzēt, ka domes vadību ievēl atklātās vēlēšanās. Ja ir vairāki grozījumi vienā likumā, atbildīgā komisija var arī projektus apvienot, tajā iekļaujot arī E. Sprūdža priekšlikumus, ja tādi no valdības tiks saņemti. Vaicāts, kāpēc Reformu partija nevarēja uzreiz tos iesniegt Saeimā, E. Sprūdžs atbildēja, atsaucoties uz premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), kurš rekomendējis ievērot to kārtību, ka dokuments tiek saskaņots valdībā.
Ja deputāti strādā izpildvarā, tad viņi nav neatkarīgi, bet bieži vien rīkojas tā, kā saka domes vadība, uzskata L. Čigāne. Viņa nejūtas apspēlējusi Reformu partiju - iesniedzot projektu Saeimā, «tam tiks iedots paātrinājums». VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs E. Cilinskis, kurš ir arī VARAM parlamentārais sekretārs, atzīst, ka skolu direktori nav galvenais korupcijas riska avots - kā deputāts skolas pārstāvis gan var panākt lielāku atbalstu savai iestādei, kā arī ir virs izglītības pārvaldes vadītāja, kam direktori pakļauti. «Korupcijas risks iestājas tad, kad ar amatu deputāts kļūst atkarīgs,» sacīja E. Cilinskis. Esot izpildvarā, deputāts arī «vairs nebūs centīgs tās uzraudzītājs un kļūst paklausīgs domes priekšsēdētājam». Ar amatu arī var nopirkt deputāta balsi svarīgos balsojumos.
Nesen Diena dzirdēja par gadījumu Saldus novada domē, kur Vienotības deputāts Didzis Konuševskis zaudēja pašvaldības uzņēmuma Komunālais serviss vadītāja amatu, jo balsoja pretēji domes vadības viedoklim. DeputātsDienai atzina, ka, visticamāk, tas noticis vairāku balsojumu dēļ, jo šādos gadījumos formālus iemeslus atbrīvošanai vienmēr var atrast. Saldus novada priekšsēde Indra Rassa, lūgta izteikties par VARAM un Vienotības priekšlikumiem, no vienas puses piekrita, ka zināms interešu konflikts var veidoties. Taču vienlaikus esot bažas, kāds būs domes kvalitatīvais sastāvs, ja par deputātiem nevarēs strādāt noteikts ar pašvaldību saistītu personu loks. I. Rassa nepiekrīt, ka D. Konuševskis būtu zaudējis darbu balsojumu dēļ, kā iemeslu minot uzņēmuma vadītāja nespēju nodrošināt kāda projekta īstenošanu. Priekšsēde minēja citu Vienotības deputātu Māri Zustu, kurš ir sporta skolas direktors un balsojuma dēļ neesot zaudējis ne šo, ne priekšsēdes vietnieka amatu. Politiķi jau iepriekš atzinuši, ka nav viegli pierādīt gan kāda vēlmes lobēt savas iestādes vai kapitālsabiedrības intereses, gan atkarību no domes vadības amata saglabāšanas interesēs.