Lai saprastu, ko tas mums nozīmē, iedomāsimies, ka kaut kad nākotnē, kad Eiropas Savienība daudz vairāk izskatīsies pēc vienas vienotas valsts, arī tajā var notikt «novadu reforma». Un kāds, par šo reformu iecelts atbildīgais, skatoties uz Eiropas karti, nolemj, ka nav nekāda ekonomiska pamatojuma tādas sīkas Latvijas pastāvēšanai. Un pārzīmē karti tā, kas viss uz ziemeļiem no Daugavas tiek pievienots Igaunijai, bet kas uz dienvidiem – Lietuvai. Jo visi taču tāpat esam eiropieši un dzīvojam vienā valstī! Runāt latviski taču jums neaizliegs. Arī tautas tērpus varēsiet vilkt. Un savus dziesmu svētkus rīkot. Ko gan jums vēl vajag?Tad sākas neapmierināto latviešu protesti un karte tiek pārzīmēta, piedāvājot kompromisu: ja jums tik ļoti to savu teritoriju vajag, tad atstāsim jums Kurzemi un Rīgu. Bet pārējo teritoriju sadalīsim starp abām kaimiņu zemēm. Lai arī tas nav ekonomiski pamatots lēmums un tik mazā teritorijā ekonomiski jūs tikai zaudēsiet... Bet ja nu reiz tā gribat ...Ministra Māra Kučinska laikā 167 novadu modelī bija iekļauts arī Suitu novads, kurš apvienoja visu suitu kopienas vēsturiski apdzīvoto teritoriju. Toreiz gan Alsungas, gan Gudenieku, gan Jūrkalnes pašvaldības bija vienprātīgas par to, ka tas ir vienīgais optimālais variants. Tad nāca 2007.gada sākums, kad Gudeniekiem tika pateikts – ja gribat asfaltētu ceļu uz pagasta centru (24 kilometri), nāciet pie Kuldīgas. Un viņi arī gāja, efektīvi izjaucot kopš 2000.gada vestās sarunas par Suitu novada izveidi. Ir jau cilvēciski saprotami, ka no šāda piedāvājuma, ja tam notic, nelielai lauku pašvaldībai ir grūti atteikties. Savukārt Alsungai tika piedraudēts – ja neiesiet pie Kuldīgas, nesaņemsiet 200 tūkstošus un mēs jūs tik un tā pievienosim, vai jūs to gribēsiet, vai nē. Kam gan jums, suitiem, sava administratīva teritorija? Apmeklēt savu katoļu baznīcu, dziedāt savas dziesmas un vilkt savus tautas tērpus taču jums nebūs aizliegts arī Kuldīgas novadā. Un mēs Kuldīgā par jums ļoti rūpēsimies. Ko gan vēl jūs gribat? Jūrkalne šajā situācijā, izvēloties mazāko ļaunumu, pagriezās Ventspils novada virzienā un Ministru kabineta apstiprinātajā novadu kartē suiti tika sadalīti starp kaimiņos esošajiem Kuldīgas un Ventspils novadiem. Lai saglabātu savu vēlētu pašvaldību kaut tikai daļai suitu kopienas, tika piketēts Rīgā, sarīkota iedzīvotāju aptauja, sūtītas vēstules amatpersonām, iesniegtas prasības Satversmes tiesā. Tā kā to visu valsts vara klaji ignorēja, beigu beigās mums nekas cits neatlika kā 24.novembrī paziņot par neatkarīgas Suitu brīvvalsts pasludināšanu uz vienu dienu un savu Suitu parlamenta vēlēšanu sarīkošanu nākamo Latvijas pašvaldību vēlēšanu datumā. Nu, brīnums ir noticis! Pēc gandrīz divu gadu klauvēšanas mēs, Latvijas pilsoņi, savā valstī esam sadzirdēti. Suitiem būs savs mazs novadiņš ap Alsungu, kurā dzīvos 2/3 no suitu kopienas. Un tas ir labi! Liels paldies deputātiem no Zaļo un zemnieku savienības, Pilsoniskās savienības, Jaunā laika un Saskaņas centra, kas balsojot ielika mūs atpakaļ kartē. Tomēr, ko ir noziegušies tie Gudenieku un Jūrkalnes iedzīvotāji, kas nāk mums klāt, spiež mūsu rokas un lūdz mūs turpināt aizstāvēt arī viņu intereses? Intereses, kuras var noformulēt sešos vārdos: visiem suitiem ir jābūt vienā novadā. Tas taču ir tik loģiski, vai ne? Tāpat kā tas, ka visiem latviešiem ir jābūt vienā valstī, nevis sadalītiem starp trijām zemēm.Politiska vara, meklējot politiskus kompromisus starp politiskām interesēm reizēm uzbūvē nesaprātīgas sistēmas. Arī šodienas Suitu novada saraustīšana ir šāda nesaprātīga sistēma. Un tādas nevar ilglaicīgi pastāvēt. Agrāk vai vēlāk šīs vienas dienas robežas sabruks un suiti atkal būs kopā. Tur, kur mēs bijām pirms visiem solījumiem un draudiem - 2006.gadā. Jautājums ir tikai, cik gadu tagad mums būs nepieciešami, lai suitu kopienā labotu šīs novadu reformas politisko kompromisu sekas. Droši varu solīt, ka mēs šai lietai neļausim «atdzist».
Cik gadu vajadzēs novadu reformas seku likvidēšanai?
Cik gan gadu būs nepieciešami, lai likvidētu novadu reformas sekas Suitu novadā? Tik tālu nu esam, ka vienīgā katoļu «sala» uz rietumiem no Rīgas, ar gandrīz 400 gadu kopā būšanas vēsturi un Latvijā unikālu kultūrvēsturisko mantojumu, tiks saraustīta starp trīs novadiem, pašiem suitiem ļaujot paturēt tikai novada centru Alsungu un tās pagastā ietilpstošo teritoriju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.