Imšu pārņēmusi atvieglojuma izjūta - viņš izskatījies tā, it kā beidzot noticis tas, ko viņš jau sen bija gaidījis. Atbilde, vai naudas pazušanas (kopumā ap Ls 135 500) atklāšana galvenajā korupcijas apkarošanas iestādē, par kuru ietekmīgi politiķi mīklaini bija izteikušies jau kopš pērnā rudens, J.Imšam tiešām bija atvieglojums, vai tie tomēr bija dzelzs nervi un viņš slēpa uztraukumu par apzināti izdarītu noziegumu, būtu jāsniedz prokuratūras sāktajai izmeklēšanai. Tieši tai arī vajadzētu atbildēt uz galveno jautājumu - proti, vai naudas pazušana bija mērķtiecīgi un labi izplānota provokācija, lai valdošās varas un tās smagsvaru rokās ieliktu ilgstoši tik ļoti trūkstošo ieganstu biroja priekšnieka Alekseja Loskutova un viņa politiķiem nepatīkamās vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanai. Kāpēc provokācija? Bez virknes dīvainu sakritību, dažādu, lielākoties ar TP saistītu politiķu, iespējams, pat nepārdomāti un priekšlaikus izteiktiem komentāriem, kas vedina spriest, ka viņi notikumu secību zināja vēl pirms tie bija sākušies, ir arī fakti, kas stiprina versiju par provokāciju. Vislielāko uzmanību pelna TP vecbiedra šopavasar LNT teiktais, ka naudas summa, kas pazudusi no KNAB, pārsniedz 100 000 latu. Īpašu vērību tam vērts pievērst tāpēc, ka šī paziņojuma dienā - 19.aprīlī - valstī nebija tiesībsargājošo vai izmeklēšanas iestāžu, kas zinātu šādu pazudušās naudas apjomu. Proti, kā liecina droša informācija, kas ir Dienas rīcībā, pārbaude par birojā pazudušo naudu bija sākta tikai 15.?aprīlī, kad KNAB sāka iekšējo izmeklēšanu, kurā tika konstatēts, ka I.Veipas un J.?Imšas atbildībā esošajā seifā, kurā glabājās kukuļos un aizturēšanā izņemtā nauda, nav atrodama daļa naudas. Seifa satura pārbaudi KNAB turpināja visu 15.aprīli un arī nākamajā dienā, kad A.Loskutovs atstādināja I.Veipu un J.Imšu. Sabiedrību par šo faktu A.Loskutovs informēja 17.aprīlī, nenosaucot ne summu, ne atstādinātās personas. Šajā brīdī lietu jau bija pārņēmusi prokuratūra, kas 18.aprīlī publiski apstiprināja, ka kriminālprocess par pazudušo naudu ir nodots Ģenerālprokuratūrai. Vairāku drošu avotu Dienai sniegtā informācija liecina, ka šajās dienās KNAB un prokuratūras fiksētais pazudušās naudas apjoms bija 56 000 latu. Informētas par to bija iesaistītās KNAB un prokuratūras amatpersonas un izmeklētāji, arī premjers kā KNAB pārraugs. TP vecbiedram prokuratūrā, birojā vai MK bija uzticami ziņu avoti, tad tie dienā, kad viņš LNT nāca klajā ar savu atklāsmi, varēja noplūdināt drošu informāciju par šādu vai līdzīgu pazudušās naudas daudzumu. Fakts, ka summa ir krietni lielāka un tiešām pārsniedz TP vecbiedra minētos 100 000 latu, prokuratūras izmeklēšanā tika noskaidrots krietni vēlāk, pēc tam, kad pārbaudītas bija visas KNAB lietvedībā savulaik bijušās un esošās lietas. Kā gan ietekmīgajam TP dibinātājam Andrim Šķēlem tik tuvais partijas vecbiedrs varēja zināt, cik naudas patiesībā trūkst, ja ir skaidrs, ka nevienai no izmeklēšanā iesaistītajām iestādēm šādas informācijas nebija, jo tāds fakts vienkārši vēl nebija noskaidrots? Atmetot versiju, ka G.Bērziņš to nosapņoja, loģiskāka versija saistīta ar iespējamību, ka viņš šo informāciju varēja zināt no tiešiem avotiem, t.i., cilvēkiem, kuri tieši bija saistīti ar naudas pazušanu. Pēc prokuratūras oficiāli sniegtās informācijas, J.Imšas piesavinātā summa ir ap -100 000 latu, savukārt I.Veipas - ap 30 000 latu. Ar 100% ticamību šādu versiju Diena nevar izvirzīt, jo prokuratūra līdz šim veiktajā izmeklēšanā nav ieguvusi pierādījumus tam, ka J.Imša būtu darbojies kā provokators vai pildījis konkrētu pasūtījumu, tomēr, analizējot faktus un norises, tieši šī ir viena no ticamākajām, iespējamām versijām par naudas pazušanu. Oranžās pēdas Kas vedina domāt, ka J.Imša - ilggadējs izmeklēšanas iestāžu darbinieks ar labu kolēģu raksturojumu - varētu būt parakstījies uz oranžo pasūtījumu izzagt naudu no seifa, lai atrastos tik nepieciešamais iemesls KNAB vadības nomaiņai? Ir vairāki fakti, kas līdzās G.Bērziņa informētībai stiprina provokācijas iespējamību. Saprotams, lai amatpersonu savervētu uz rīcību, par kuru draud cietumsods, nepieciešama augsta uzticamība un apziņa, ka pēc "pasūtījuma" izpildes veicējs netiks "uzmests", ka būs nodrošināta aizmugure, ka sods var nebūt tik liels. J.Imšas gadījumā šāda uzticamības persona, kas teorētiski varēja viņu uzrunāt "naudas paņemšanai", iespējams, ir viņa sens draugs, bijušais Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (vadīja pirmais KNAB šefs Valdis Pumpurs) operatīvā nodrošinājuma biroja priekšnieks Sergejs Larins. Abu attiecības pēc zinošu avotu atzītā uzskatāmas par ļoti draudzīgām. S.Larins, pirms J.Imša aizgāja strādāt uz KNAB, bija viņa priekšnieks. S.Larins pirms pāris gadiem, pēc tam, kad aizgāja no policijas, sāka strādāt savulaik A.Šķēlem piederošās AveLatGrupa uzņēmumā Ave Lat Sargs (AVS). Lai arī A.Šķēles vārda AVS īpašnieku vidū nav, šī apsardzes firma tiek dēvēta par A.Šķēles drošības struktūru, līdzīgi, piemēram, kā ar A.Šķēles ietekmi tiek saistīta arī a/s Baltijas apdrošināšanas nams (BAN). S.Larins darbojās AVS drošības dienestā. Precīzu ziņu, ko viņš dara tagad, Dienas rīcībā nav, taču pēc kāda zinoša avota teiktā, pēdējā laikā viņš redzēts "grozoties ap BAN". Ar BAN savulaik bija saistīts pretrunīgi vērtēto drošības likumu līdzautors, ekspremjera Aigara Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš. S.Larina darbs AVS un grozīšanās ap BAN, ļauj spriest, ka viņam, iespējams, varētu būt labas attiecības ar attiecīgajiem A.Šķēles ietekmes lauka cilvēkiem. Vai S.Larins varēja uzrunāt J.Imšu un motivēt viņu uz provokāciju, kādu konkrētu spēku vārdā garantējot piesegšanu un karjeru? Šāda saikne būtu jānoskaidro prokuratūras izmeklēšanā. Tiesa gan, nojaušams, ka prokuratūras iespējas pierādīt šādas iespējamās provokācijas iespējamību, nonākot līdz tās pasūtītājiem, visticamāk, ir minimālas. Tas tā varētu būt, jo diez vai ir taustāmi pierādījumi. Ir noprotams, ka pats J.Imša saikni ar līdzzinātājiem ārpus KNAB neatzīst un sniedz liecības, ka naudu no seifa sācis ņemt jau krietni sen, 2005.gadā. Ar versiju par naudas pazušanu kā J.Imšas izpildītu provokāciju, kurai, visticamāk, tikai cilvēciskas vājības dēļ pievienojusies I.Veipa, saistītas arī neoficiālas runas, ka pēc atbrīvošanas no KNAB J.Imša varētu sākt strādāt AVS vai BAN. Kritizējot versiju par J.Imšas izpildītu provokāciju, arguments ir fakts, ka likums par šādu nodarījumu paredz smagu sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no 6 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Skeptiķi norāda, ka jābūt pilnīgi trakam, lai pieredzējis izmeklētājs, kuram ir ģimene, būtu gatavs apzināti veikt darbības, par kurām var "iesēdināt" uz tik ilgu laiku. Savukārt citi, kas pieļauj provokācijas versiju, atzīst - nevar noliegt, ka J.Imšam tika apsolīts, ka jautājums tiks sakārtots un tiks atrasti vainu mīkstinoši apstākļi, kā, piemēram, piesavinātās naudas summas atdošana, labs raksturojums, ģimenes stāvoklis, kas tiesas lēmumu par sodu varētu darīt maigāku.
Apzināti vai mudināts
Ir divas versijas par to, kā un kad J.Imša varētu būt ticis savervēts "operācijai" Loskutova noņemšana. Pēc vienas tiek uzskatīts, ka J.Imša bija kritis kārdinājumā un ar nodomu naudu atlikt atpakaļ pats "paņēmis" salīdzinoši nelielu naudas summu no KNAB seifa. Taču vēlāk, kad naudu pazaudējis, caur paziņām meklējis iespējas aizņemties. Pieļauta doma, ka iespējamajai provokācijai viņš savervēts, kad aizņēmuma meklējumos kontaktējies ar "īstajiem cilvēkiem," kuriem šī likusies lieliska iespēja naudas pazušanas provokācijas organizēšanai. Pēc otras versijas pieļauts, ka J.Imša jau sākotnēji uz naudas piesavināšanās "parakstījies", apzinoties, kādā un kā pasūtītā spēlē ir iesaistījies. No biroja paņemto naudu J.Imša, visticamāk, iztērējis finanšu piramīdās.