Līdz šim ar Covid-19 saistītie drošības pasākumi mainīti vairakkārt. LTV raidījums de facto izpētījis, ka oktobrī vien Ministru kabineta noteikumiem, kuros tie aprakstīti, bijušas desmit redakcijas. Viena no šādām noteikumu grozīšanas reizēm 23.oktobra ārkārtas sēdē arī bija tā, kurā atšķirīgais redzējums izlauzās diskusijās.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka pat viņam plāns vairs nav saprotams, un tas uztrauc. Premjeram pievienojās iekšlietu ministrs, kurš norādīja, ka izmaiņas bija jau dažas dienas iepriekš, un tas neveicina prognozējamību no valdības puses.
Šie pārmetumi raidīti Veselības ministrijas virzienā, kas ierobežojumus plāno un piedāvā, un kura likumā noteikta kā koordinators epidēmijās. Tam, ka ministrija savu darbu nedarītu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) nepiekrīt, norādot, ka attīstības scenāriji līdzīgā formā tam plānam, kuru pieņēma un publiskoja šonedēļ, visiem ministriem valdībā bija zināms jau no pavasara.
“Tā sarežģītība ir tā, ka nereti tiek pārprasts, ka epidemioloģiskais plāns, kas pasaka, ka mums būs jāierobežo cilvēku kopā būšanu, kaut kā fokusējas tikai uz Veselības ministriju,” saka Viņķele un skaidro: “Veselības ministrija nevarētu nekādi izdomāt, kā specifiski to ierobežot izglītības iestādēs, kā specifiski sniegt atbalstu nozarēm, kuras cieš no ierobežojumiem.”
Tomēr par līdz šim zaudēto laiku atbildību īsti neviens neuzņemas. Arī par to, vai un kā maksāt dīkstāves pabalstus, lemj tikai tagad, kaut gan ierobežojumi, kas atkal samazināja darba apjomu gan restorāniem un izklaides vietām, gan piemēram, pedagogiem interešu izglītībā, stājās spēkā jau pirms vairākām nedēļām.
Iepriekšējās darba grupas Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas paspārne, kas ar šādiem jautājumiem strādāja, pārtrauca lemšanu tiklīdz, pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma, situācija uzlabojās. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) tagad atzīst, ka no šīs dienas pozīcijām raugoties, pārtraukt šo grupu darbu nevajadzēja. Ministrs norāda, ka rosinājis atjaunot šādu formātu, jo atbalsta sadaļas iztrūkt arī nule pieņemtajā stratēģiskajā plānā.
“Šai tabulā pietrūkts viena ailīte: kādi būs atbalsta mehānismi konkrētai iedzīvotāju grupai vai konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbība tiks ierobežota? Un pie tā mums ir jāstrādā, pēc iespējas ātrāk, lai šādu ailīti izveidotu,” viņš norāda.
Tā gan nav vienīgā nesagatavotā lieta. Skolās kavējas mācību materiāli, projekts “Tava klase” un datoru iegāde. Pavasarī, ārkārtas situācijas laikā, ministrijai esot spējusi rīkoties ātrāk. “[Projektu “Tava klase”] mēs šobrīd to nevaram noorganizēt no augusta mēneša! Tāpēc - kamēr specifikācija, kamēr ar vieniem saskaņo, kamēr viena, kamēr vienkārši… tas ir ļoti lēni,” saka izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Arī to atrisināt valdībai līdz šim nav izdevies.
Valdībā no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena izskanējis piedāvājums izveidot jaunu Krīzes vadības centru ar visu nozaru ekspertiem, tomēr atbalstu šāda ideja nav guvusi, jo nav līdz galam skaidrs, ar ko tas atšķirtos no Krīzes vadības padomes premjera vadībā.
Ministru prezidents gan atzīst, ka pietrūcis savlaicīgas gatavošanās, bet joprojām vairāk rāda Veselības ministrijas virzienā. “Es sasaucu krīzes vadības sēdes, jo es pats biju ļoti noraizējies, es nesapratu, kas tad īsti tas plāns mums ir. Jau kopš vasaras redzēju un vairākās sapulcēs to cēlu (..) un veselības sistēma, kā lai to saka, nav jau arī vienkāršs viņiem tas uzdevums, tur pagāja ilgāks laiks,” saka premjers. Savukārt gatavot kompensējošos pasākumus varot tikai tad, ja ir zināms, kādiem ierobežojumiem gatavoties.
“Ja viss būt ideāli, es būtu pilnīgi priecīgs, es uztveru kritiku un nevaru pretoties kritikai,” saka premjers, vienlaikus norādot, ka ir bijuši dažādi faktori, kas ietekmējuši skaidru plānu trūkumu. Arī Stratēģiskā plāna esamība pati par sevi turklāt nenozīmējot, ka tagad sekos tikai saslimstības kritērijiem, un kādas plāna neparedzētas izmaiņas tāpat varot būt.