Ministru prezidents Ivars Godmanis bija sašutis par šādiem datiem un Žīgurei lika valdības pārstāvjiem paskaidrot datu atbilstību patiesajai situācijai.
CSP vadītāja atzina, ka Latvijas Banka nākusi klajā ar nepārbaudītiem "Eurostat" datiem, kuros Latvija un pārējās valstis nav salīdzināmas, jo izmatotas citas metodes valsts pārvaldes izdevumu aprēķināšanā. Žīgure uzsvēra, ka tas "bijis klasisks piemērs, kā cipari tiek lietoti atrauti no konteksta".
Viņa informēja, ka drīzumā CSP sāks apkopot valsts pārvaldes izdevumu datus par 2007.gadu.
Godmanis Žīgurei uzdeva tuvākajā laikā sagatavot informāciju par valsts pārvaldes izdevumiem un to salīdzinājumu ar citām Eiropas Savienības valstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju. CSP datus vajadzēs prezentēt gan valdībai, gan iepazīstināt masu medijus un sabiedrību.
"Mēs esam unikāli tajā apstāklī, ka vienmēr izdarām tā, ka uz citu fona izskatāmies vissliktāk," teica Godmanis.
Latvijas Bankas prezidents iepriekš izteicies, ka valsts pārvalde Latvijā ir dārgākā starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā valsts pārvaldes uzturēšanai tiek tērēti 20% no valsts budžeta, savukārt Eiropā šis rādītājs ir vidēji 13-14%.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība vienojusies nākamā gada budžetu veidot ar deficītu 1,85% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Turklāt, lai to panāktu, nolemts nākamgad nepalielināt algas nevienas profesijas pārstāvjiem, par vismaz 5% sazināt ierēdņu skaitu un par 10% valsts iestāžu izdevumus.
Valsts konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad plānoti 5,42 miljardu latu apjomā, bet maksimāli pieļaujamie izdevumi - 5,749 miljardu latu apjomā. Tādējādi salīdzinājumā ar šā gada budžetu nākamgad valsts budžeta ieņēmumi pieaugs par nepilniem 3%, savukārt izdevumi palielināsies par 9,4%.