Aktīvi sekojot līdzi N.Vilnīša darbībai un publiskiem paziņojumiem kopš viņa apstiprināšanas KNAB priekšnieka amatā 2009.gada martā, Delna saskatījusi nopietnus draudus tam, ka KNAB varētu kļūt par vāju un neefektīvu iestādi, kas nespēj risināt korupcijas problēmas valstī pēc būtības.
"N.Vilnīša darbība biroja iekšienē un viņa komunikācija ar sabiedrību draud iznīcināt sabiedrības uzticību šai institūcijai, jo atklāti demonstrē N.Vilnīša vājo izpratni par KNAB vadošo lomu korupcijas mazināšanā Latvijas sabiedrībā. N.Vilnīša darbība (apzināti vai neapzināti) šobrīd ved uz sistemātisku KNAB lomas degradēšanu korupcijas apkarošanā," vēstule raksta Delnas pārstāve Laura Miķelsone.
Pēc viņas domām, ir apdraudēta ne tikai Latvijas korupcijas apkarošanas kvalitāte, bet arī Latvijas starptautiskā reputācija - KNAB ir sadarbības partneris daudzām iestādēm, tai skaitā Eiropas Savienības Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF).
Tāpat Delnu satrauc iespējamā KNAB funkciju samazināšana budžeta taupības nolūkos. Tā norāda, ka arī budžeta samazināšanas apstākļos ir būtiski saglabāt visas KNAB funkcijas, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģijas izpildi 2009.-2013.gadam.
Jau vēstīts, ka premjers KNAB vadītājam nosūtījis rezolūciju, kurā uzdeva apturēt sākto biroja reformu. Tās ietvaros N.Vilnītis pieņēma darbā piecus cilvēkus operatīvajam darbam Latvijas reģionos. Bija paredzēts, ka jaunā struktūrvienība būs pakļauta tieši KNAB priekšniekam. Vajadzību pēc atsevišķas nodaļas un papildus darbiniekiem N.Vilnītis pamatoja ar nepieciešamību uzlabot korupcijas apkarošanas rādītājus lielajās pašvaldībās un austrumu pierobežā. N.Vilnīša sāktā reforma nav pieņemama biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei, kura KNAB jau vada operatīvo darbinieku grupu jeb Apkarošanas daļu.
Trešdien premjers par KNAB runās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.
Jāatgādina, ka šā gada sākumā KNAB šefa darbība jau tika vērtēta, to darīja speciāli izveidota vērtēšanas komisija. Viņa darba izpilde novērtēta ar B (skalā, kur A ir augstākais novērtējums, bet E - viszemākais), taču premjers viņa algu noteica maksimālajā apmērā - 1715 latu.
Sabiedrības par atklātību – Delna pamatojums nepieciešamībai vērtēt Normunda Vilnīša atbilstību amatam
Sabiedrība par atklātību – Delna, aktīvi sekojot līdzi N.Vilnīša darbībai un publiskiem paziņojumiem kopš apstiprināšanas KNAB priekšnieka amatā 2009.gada martā, saskata nopietnus draudus tam, ka KNAB varētu kļūt par vāju un neefektīvu iestādi, kas nespēj risināt korupcijas problēmas valstī pēc būtības:
1) N.Vilnītis vēlas būtiski mainīt KNAB funkcijas, kas būtiski apdraudētu KNAB lomu būt par pretkorupcijas vides un politikas veidotāju Latvijā. Atsakoties no partiju finanšu kontroles (kā iecerējis N.Vilnītis), KNAB tiktu atņemta iespēja darboties pie viena no stratēģijā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem līdz 2013.gadam.
Latvijas modelis politisko partiju uzraudzīšanā ir viens no veiksmīgākajiem Eiropā, un ir novērtēts visā pasaulē. Tāpēc tas jāturpina uzlabot, un nekādā gaidjumā nedrīkst pieļaut tā sagraušanu.
2) N.Vilnītis ir uzsācis apšaubāmu KNAB operatīvo funkciju reorganizāciju, kas noris slepenībā un varētu būt saistīta ar varas izmantošanu savtīgos nolūkos. Pārmaiņas grauj operatīvā darba vienotību, rada nelietderīgu resursu izmantošanu un struktūrvienību funkciju dublēšanos. Šīs pārmaiņas nav atbalstītas no pārraugošās iestādes puses, taču N.Vilnītis nav devis atbildi uz reorganizācijas aizliegumu, bet ierosinājis disciplinārlietu pret darbinieku, kurš atteicies sniegt paskaidrojumu par izmeklēšanas gaitu.
3) Jāuzsver, ka N.Vilnīša uzskati par biroja lomu nesakrīt ar vairākumu ilggadēju KNAB darbinieku viedokli, kuru viedoklis pamatots ilgstošā pieredzē un līdz šim pierādīts arī darba rezultātos. Nav pamata uzticēties N.Vilnīša iecerēm, ja N.Vilnītis ne vien neskaidro sabiedrībai savas rīcības jēgu un mērķi un kādā veidā no tā iegūs KNAB efektivitāte, bet arī izvēlas pielietot represīvu attieksmi pret ilgstošiem darbiniekiem, uzstājot uz savu viedokli.
4) N.Vilnītis rāda ļoti sliktu vadības piemēru valsts pārvaldes iestādēm un rada priekšstatu par KNAB nestabilitāti, kas mazina iedzīvotāju uzticību droši ziņot KNAB par korupcijas gadījumiem. Iekšienē ar autoritatīvu vadības stilu N.Vilnītis mēģina iedibināt bezierunu paklausību, kur disicplinārlietas kļūst par galveno vadības instrumentu.
5) Visbeidzot, N.Vilnītim bija jāataisno uzticības deficīts pēc viņa iecelšanas apšaubāmā atlases kārtībā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadībā. Apstiprinātā atlases procedūrā netika nodrošināta kandidātu izvērtēšana pēc būtības un viņu profesionālajām īpašībām, izvērtēšanu nododot politiķu rokās. Ģenerālprokuroram un citiem nozares profesionāļiem tika uzticēta formāla loma, uz ko jau savlaicīgi norādīja Jānis Maizītis.