Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan ir izstrādājis grozījumus likumos, paredzot iestādes vadītājam aizliegumu izpaust informāciju, kurš attiecīgās iestādes darbinieks ir informējis par koruptīvajiem nodarījumiem, kā arī bez objektīva iemesla radīt viņam nelabvēlīgas sekas, nosakot administratīvo atbildību par šo aizliegumu neievērošanu.
"Delna" uzskata, ka valstī jāievieš atsevišķs trauksmes cēlāju regulējums.
"Delnas" direktore Laura Miķelsone ceturtdien šim tematam veltītā diskusijā pastāstīja, ka, piemēram, Lietuvā ir ierosināts šāds likums, bet savukārt Rumānijā šāds regulējums ir jau septiņus gadus, taču realitātē "tā efektivitāte ir tuvu nullei", jo šajā laikā nav bijušas tiesvedības.
Savukārt KNAB Korupcijas novēršanas daļas vadītāja Diāna Kurpniece atzina, ka, viņasprāt, vienīgo iespējamo risinājumu KNAB jau ir piedāvājis, izstrādājot grozījumus likumos, kas gan vēl jāakceptē Saeimā, un ir nepieciešams kāds laiks, vismaz pieci gadi, lai izvērtētu, kā jaunais regulējums darbojas. Viņa pieļāva, ka, iespējams, Latvija nav tik liela un nav nepieciešami spēcīgāki mehānismi, kā veicināt institūciju darbinieku vēlmi atklāt nelikumības darba vietā.
Savukārt likvidētās Valsts civildienesta pārvaldes kontroles departamenta bijušais vadītājs Māris Knoks diezgan skeptiski izteicās par plānoto izmaiņu efektivitāti reālajā dzīvē. Viņš paskaidroja, ka valsts pārvaldē ir izplatīti vairāki "slēptie disciplinārsodi", kurus vērš pret ziņotājiem. Viens no tipiskākajiem un stabilākajiem ir atlaišana reorganizācijas dēļ, izplatīts sods ir arī atvaļinājuma iedošana, piemēram, aukstajos ziemas mēnešos, bet vasarā tos neatļauj. Iestādes vadītāji nereti izvēlas ziņotāju sodīt, apstādinot darbinieka karjeras izaugsmi vai pārceļot amatā uz citu iestādi.
"Zinot to, neviens nevēlēsies ziņot, jo nav jau kur sprukt, jo īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos," uzsvēra Knoks. "Sistēma ir krietni sapuvusi, lai ar koncepciju to labotu. Iestādes vadītājs viltīgi izdomās, ka iznīcināt ziņotāju," viņš norādīja.
Viņaprāt, uzsvaru vajadzētu likt tieši uz amatpersonu disciplināratbildību par šādu gadījumu pieļaušanu.
"Delna" ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu arī veikusi pētījumu par trauksmes cēlāju praksi desmit valstīs, tostarp Latvijā.
Pētījumā secināts, ka "pašreizējā situācija Latvijā saistībā ar trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību ir cieši saistīta ar smago ekonomisko, politisko un sociālo krīzi.. Padomju Savienības pastāvēšanas laikā raksturīgās "priekšnieks nosaka visu" pārvaldes sistēmas sekas joprojām ir labi jūtamas, un tas ir būtisks šķērslis, lai panāktu, ka trauksmes celšana tiek pieņemta kā ētiski atzīstama prakse. Informācijas sniedzēji nereti tiek uzskatīti par stukačiem un pret viņiem bieži vien izturas kā pret sabiedrības nodevējiem".
Organizācija arī klāsta, ka Latvijā nav visaptveroša likuma, kas atsevišķi definētu trauksmes celšanas jēdzienu un regulētu ziņotāju aizsardzību, tomēr dažas normas ir iekļautas vairākos likumos. Vienlaikus "Delna" atzīst, ka trauksmes celšana vēl ir salīdzinoši jauns un vāji attīstīts fenomens Latvijas sabiedrībā.
"Lai par trauksmes celšanu varētu sākt runāt kā par regulāru parādību, katrā iestādē jārada skaidra un visiem saprotama procedūra, kas nodrošinātu trauksmes cēlāja aizsardzību un sniegtu rezultātus attiecībā uz pārkāpumu," teikts pētījuma secinājumos.
"Delna" arī rosina paplašināt Valsts darba inspekcijas, KNAB un Tiesībsarga funkcijas, lai tās varētu efektīvi strādāt ar šādiem gadījumiem.
Par spilgtākajiem trauksmes cēlājiem "Delna" min deputātu Ilmāru Ančānu Jūrmalgeitas skandālā, arodbiedrības sūdzību par tiesībsarga Romāna Apsīša darbību, kā arī neseno gadījumu, kad Neatkarīgās policistu arodbiedrības pārstāvis nofotografēja iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces dienesta auto izmantošanas gadījumu personīgām vajadzībām.