Demokrātijas mēraukla

mirdzēšana nepieejama stikla kalna galotnē, ---------------------- Cik ilgi mirdzēsi - tauta nomētās ar dubļiem ātri ātri...

VISMAZ CILVĒKAM, KURU VAR CIENĪT. Glūmīzera smaids ir pretīgākais ko redzēt. Tāds cita veida heil.

Tas „augstākais ētiskais ideāls” ir saprotams tikai antiņiem. Diemžēl lielākā daļa tautas vēlas dzīvot labākajā gadījumā kā „vecākie tēva dēli”. Demokrātija jau ir tikai „lielākā bara” uzkundzēšanās pārējiem, un demokrātijas „iespējas” izbeidzas, līdzko meli un zagšana ir saistījusi vairāk kā pusi no valsts iedzīvotājiem. Cilvēku rakstītie likumi arvien no jauna rada čīkstošus sabiedrības mehānismus ar milzīgu advokātu armiju vainu meklēšanai un pierādīšanai. Amerikānis Kens Vilbers pamēģinājis būvēt visaptverošo teoriju dažādām sabiedrībām, zinātnei un gara pasaulei (K. Vilbers. Visaptverošā teorija. Jumava,2010). Pamatā ir „buramvārds” integrācija. To tagad lokam kā nu katrs māk un saprot, bet latvieši turpina izklīst pasaulē jeb – mēraukla katram sava. Viedums, taisnīgums, drosme, līdzsvarotība un mīlestība ir īstās „mērauklas”. Bez Dievatziņas nevar iegūt prasmi ar tām rīkoties. Tagad Klusajā nedēļā par to derīgi padomāt.

Iekārtu veidi: autokrātija, demokrātija un Laissez Faire (indi¬vī¬da brīvība) Viens no ļoti svarīgiem faktiem, ko zina, bet bieži pietiekami neievēro dažāda ranga vadītāji, skolotāji, vecāki un citas personas, kas saistītas ar dažadu darbu vadību un izglītību, ir saistīti ar attiecībām starp autokrātiju, demokrātiju un laissez faire (indivīda brīvību). K.Levins savus pētījumus par demokrātīju veica 40 gados un viņš uzskatīja, ka parasts svētdienas skolas skolotājs, priekšstrādnieks, ministrs vai universitātes profesors ir vienādi tendēts uztvert disciplīnas vai vadības problēmas vienā plaknē, kuras vienā galā ir pilnīga individuālā brīvība un disciplīnas trūkums, otrā – strikta autokrātiska kontrole. Šī koncepcija ir pamatos nepareiza. Autokrātija, demokrātija un indivīda brīvība ir jāapskata kā trijstūris (Att #2). Att.#2 Līdzības un atšķirības starp autokrātiju (A) demokrātiju (D) un indivīda brīvību (LF (IB)) nevar apskatīt kā vienotu kontinuumu. Daudzos aspektos autokrātija un demokrātija ir līdzīgas – tās abas uzskata, ka vadī¬ba ir kaut kas pretējs vadības trūkumam indivīda brīvībā un abas uzskata, ka disciplīna un organizācija ir kaut kas pretējs haosam. Ja salīdzina citas paralēles, varam saskatīt līdzību starp demokrātiju un indivīda brīvību – tās abas dod brīvību grupas locekļiem un veido situāciju, kad grupas locekļi drīzāk darbojas, savas motivācijas vadīti, nevis pakļaujoties kādiem ārējiem spēkiem, kas tos virza. Cilvēkiem, kas domā vienā plaknē, nav citas izvēles kā uzskatīt demokrātiju par kaut ko starp autokrātiju un indivīda brīvību; viņi uzskata to par tādu mīkstinātu autokrātijas paveidu vai biežāk par "iecukurotu" vai rafinētu metodi, kā pakļaut grupas locekli vadītāja gribai. Kurt Lewin. Resolving Social Conflicts. Field Theory in Social Science. Washington.: American Psychological Association, A. K. Lewin Reader. The Complete Social Scentist. Edited By Martin Gold. Washington.: American Psychological Association, 1999 Hothersall David “History of psychology”,

Demokrātijas pamatprincipi : Vārda brīvība, decentralizēta vara, privātas iniciatīvas akcepts ! Vai Latvijā ir kaut viens n šiem punktiem kaut nedaudz izvērsts praktiski ? Tad kāda var būt runa par demokrātisku līderi ?

Demokrātijas mēraukla :) The Economist devis nelielu triecienu pa Latvijas potenciālo investīciju piesaistes iespējām, viens no viņu svaigākā žurnāla rakstiem sākas ar vārdiem "Juta Strike" (ar Jutas Strīķes fotogrāfiju), pieminēta KNAB politiskā graušana un raksts par situāciju A-Eiropā šajā jomā ir veselu lapu garš. Interesanti, ka neviens Latvijas medijs - pat ne korupcijas apkarotājs IR to nav publicējis, lai gan tagad tāds priekšstats par valsti tiek sniegts visai pasaulei (un jo ipaši potenciālajiem investoriem).