Boriss Cilevičs, SC. Nē savtīgumam
Šīs attiecības ir reglamentētas Satversmes 99. pantā. Taču tradicionālo konfesiju loma Latvijā ir nozīmīga, tāpēc nevajag starp valsti un reliģiju celt mūra žogu.
Sekulāras valsts idejas vārdā nav jāliedz apmeklēt kulta vietas - kaut vai tāpēc, ka daudzas no tām vienlaikus ir vēstures un kultūras pieminekļi un visai tautai nozīmīgi simboli. Piemēram - Rīgas Doma baznīca. Nav nosodāmi, ja tur notiek ekumeniski dievkalpojumi, kuros piedalās valsts vadītāji. Nosodāmi, ja šos simbolus politiķi izmanto savtīgiem mērķiem un dod divkosīgus zvērestus, ko necenšas ievērot.
Dzintars Rasnačs, VL - TB/LNNK. Nav nekā slikta
Attiecības starp baznīcu un valsti regulē virkne likumu (Reliģisko organizāciju likums, Civillikums u. c.) un tradīcijas. Latvijā ierasta sadarbība starp valsti un baznīcu, un tas ir apsveicami. Visredzamāk tā izpaužas tautas svētku reizēs, kad tradicionālās konfesijas parasti līdz ar valsts vadītājiem sapulcējas uz ekumeniskajiem dievkalpojumiem. Neko sliktu tajā neredzu: drīzāk šie pasākumi kalpo kā sabiedrību saliedējošs elements. Klasiska valsts un baznīcas sadarbības forma ir arī laulāšanas funkcijas daļēja nodošana tradicionālajām konfesijām.
Juris Sokolovskis, PCTVL. Jāuztraucas baznīcai
Baznīca ir atdalīta no valsts, un attiecības starp tām jāveido tapāt kā ar citiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Par politiķu pasākumiem kulta vietās drīzāk jāuztraucas baznīcai, kuru politiķi var dažreiz kompromitēt, izmantojot to savos nolūkos. PCTVL nerīko savus pasākumus baznīcu ēkās, bet sadarbojas ar konfesijām kopīgo humāno projektu ietvaros.
Aleksejs Loskutovs, Vienotība. Satikšanās vieta
Valsts un baznīcas attiecību pašreizējais regulējums ir optimāls, nodrošinot reliģisko uzskatu brīvību un starpkonfesiju iecietību: baznīca ir atdalīta no valsts, un valstij ir pienākums garantēt reliģiskās pārliecības brīvību. Latvijā kristīgās tradīcijas ir dziļas un baznīcas apmeklēšana valstij nozīmīgos brīžos ir sabiedrībā pieņemta norma. Svarīgu notikumu atceres brīžos (piemēram, 18. novembrī) satiekas arī valsts un baznīca. Valsts pārstāvju dalība reliģiskajos svētkos Aglonā apliecina vēlmi politiku veidot, balstoties uz morāles vērtībām.
Staņislavs Šķesters, ZZS. Jāatbalsta baznīca
Baznīca juridiski un tiesiski ir atdalīta no valsts, un tā tam vajadzētu palikt. Tomēr jāņem vērā baznīcas īpašā loma sabiedrības vērtību sistēmas veidošanā. Valstij būtu jāatbalsta baznīcas, tā stiprinot Latvijas valsts un baznīcu sadarbību sociālās un garīgās aprūpes jomā. Valsts nepiedalās reliģisko pasākumu organizēšanā, tomēr atsevišķus pasākumus atbalsta finansiāli, piemēram, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Jāpiebilst, ka valsts rīkotie pasākumi, lai arī ar dažādu konfesiju pārstāvju dalību vai baznīcās, ir ekumeniski.
Jānis Šmits, Par labu Latviju!. Apgūt Bībeli
Valsts un baznīcas attiecības reglamentē Satversme; baznīca ir atdalīta no valsts, tiek nodrošināta indivīda reliģiskās pārliecības brīvība. Vienlaikus uzskatām, ka tas neizslēdz iespēju valsts un baznīcas sadarbībai sociālo jautājumu risināšanā: tas saskan ar kristīgo pārliecību palīdzēt vājākajiem un neaizsargātākajiem. Atbalstīsim priekšlikumu dot iespēju katram skolēnam apgūt tautas un eiropeiskās identitātes pamatus, iepazīstot Bībeli un tajā ietvertos ētikas principus. Rosināsim obligātu Bībeles mācību līdz pat vidusskolai.