Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā 0 °C
Sniegs
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Digitālā virszemes televīzija Latvijā jau darbojas!

Laikam ejot, mainās arī sadzīvē izmantojamās tehnoloģijas. Novecojošo, dārgo tehnoloģiju vietā stājas jaunākas, modernākas, kas atvieglo dzīvi un sniedz jaunas iespējas. Jau vairāk nekā desmit gadus Eiropā ievieš jaunas televīzijas tehnoloģijas, kas, līdzīgi kā citās elektronisko sakaru jomās, balstās uz datu pārraidi ciparu formā. Šāds formāts atzīts par drošāku, kvalitatīvāku un ekonomiskāku.

Jau raidām!


Kamēr valsts institūcijas velk laiku un spītīgi izliekas nemanām strauji tuvojošos 2012.gadu, kad visā Eiropā paredzēts izslēgt analogās televīzijas raidītājus, vietējais telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir sācis digitālās televīzijas raidīšanu, un tā ir skatāma līdz pat 100 kilometru attālumā no Zaķusalas televīzijas torņa, no kura tiek raidītas 25 programmas ciparu formātā.

Baltcom savulaik pirmais Austrumeiropā sāka piedāvāt klientiem daudzkanālu abonenttelevīziju un jau kopš 2004.gada nodrošina digitālās televīzijas pakalpojumus savos kabeļtīklos.

Ir tikai likumsakarīgi, ka tieši Baltcom tehniskie resursi un pieredze liek negaidīt 2012.gadu, bet jau šodien ķerties pie lietas un pierādīt, ka ciparu televīzija ir reāla, tā darbojas, un to var skatīties ar jebkuru televizoru, kam pievienots dekoders. Liela daļa jaunāko televizoru modeļu ir ar iebūvētiem uztvērējiem, atliek tikai pieslēgt decimetru viļņu antenu.

Vieni skatās, otri tirgo


Kopš 2007.gada oktobra Baltcom ar paša spēkiem un finansējumu ir veicis aparatūras uzstādīšanu un testa raidīšanu un ir gatavs īsā laikā nodrošināt kvalitatīvu virszemes ciparu televīzijas apraidi visā valstī, bet, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, nepieciešams valdības lēmums par operatora izvēli digitālās TV projekta īstenošanai. Kopš raidīšanas uzsākšanas piekļuves sistēmā reģistrētas jau vairāk nekā 10 000 mājsaimniecību. Digitālās virszemes televīzijas programmas jebkuram iedzīvotājam ir iespējams skatīties standarta televizoros ar decimetru antenu, pievienojot tiem DVB-T uztvērēju. Lai skatītos līdz 25 programmām, iedzīvotājiem ir jāreģistrējas testu uzskaites sistēmā un jāiegādājas dekodēšanas viedkarte. Daļa programmu, to skaitā LTV1 un LTV7, ir skatāmas brīvi — nekodētā veidā. Kopš raidīšanas sākšanas valstī ir izveidojies plašs digitālās TV uztveršanai nepieciešamās tehnikas izplatītāju tīkls — veikali un interneta tirdzniecība. Tas skaidri raksturo situāciju, kurā tirgus reaģē uz pieprasījumu un piedāvā tieši to tehniku un par tādām cenām, kādas pieprasa patērētāji.

Projekta apgrūtinājumi


Veicot signāla tehniskos mērījumus, veidojot atgriezenisko saikni un saņemot informāciju no testu dalībniekiem, noskaidrojies, ka visas 25 raidītās programmas ir uztveramas aptuveni 30 kilometrus ap Rīgu. Līdz 60—70 kilometru attālumā ir skatāmas 20 programmas, bet visu 100 kilometru attālumā droši uztveramas 15 programmas. Ierobežotā izplatība ir saistīta ar raidītāju jaudas ierobežojumiem, kas neļauj ar pilnu jaudu raidīt visos piecos kanālos.

Kopš 2002.gada ir samazinājies DTV paredzēto frekvenču skaits, visas valsts teritorijā lietošanai paredzētais 47.kanāls vairs nav pieejams (tas būtu nodrošinājis vienā frekvencē vairāku programmu sinhronu raidīšanu visā Latvijā).

Pašreiz ciparu apraides nodrošināšanai pieejamie frekvenču resursi ne tuvu vairs nav tādi kā pirms pieciem gadiem, kopš tā laika ir notikusi "dīvaina" frekvenču izdalīšana, kā rezultātā atlikušajās frekvencēs lauku reģionos iedzīvotājiem nebūs iespējams nodrošināt pilnu programmu piedāvājumu. Tieši pēdējos piecos gados ir būtiski izmainīts frekvenču resursu plāns, gan arī plaši atbalsīta reģionālo analogo TV licenču izsniegšana decimetru viļņu (DMV) diapazonā.

Tas ir noticis, skaidri apzinoties Eiropas Savienības rekomendācijas par pāreju uz ciparu apraidi. Vairs pat nav iespējams izveidot vienu vienfrekvences Latvijas apraides tīklu, kā tas bija paredzēts iepriekš. Visās kaimiņvalstīs, kuras bija sākušas ciparu virszemes apraidi, frekvenču resursi tika atstāti lietošanā bez raidītāju izslēgšanas un pārskaņošanas citā frekvencē.

Cik ilgi vēl?


Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 9.1 pantu par digitālās virszemes televīzijas operatora statusu, proti, tehniskā apraides tīkla veidotāju, ir jālemj Ministru kabinetam. Atšķirība no analogās apraides, kurā katrā frekvenču kanālā tiek pārraidīta tikai viena programma, ciparu televīzijas tīklā vienā kanālā pārraida 4—6 programmas, tādējādi satura veidotājam nav izdalāmas frekvenču lietošanas tiesības, bet gan ir jānosaka attiecību veidošanas principi ar tehniskās apraides operatoru. 22.maijā Baltcom informēja par raidīšanas norisi Nacionālo radio un televīzijas padomi, kuras kompetencē būs izstrādāt nolikumu par kārtību, kādā raidorganizācijas iegūs tiesības izplatīt savu saturu digitālās televīzijas apraides tīklā.

Televīzija, ko cilvēce pazīst jau vairāk nekā astoņdesmit gadus, ļauj pārraidīt ievērojamā attālumā skaņu un attēlu, nodrošina iespēju sniegt jaunāko informāciju, izglītot, informēt un izklaidēt. Pats vārds "televīzija" ir veidots no grieķu valodas tele un latīņu visio un nozīmē "tālā redze". Te varam vilkt zināmas paralēles ar tehnoloģisko tālredzīgumu, ko dažas valstis atzīst par nepieciešamu, bet dažas, piemēram, Latvija, cenšas ignorēt un tēlo "analogo strausu"

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas