To viņa paudusi arī savās atsevišķajās domās par ziņojumu. Kaut J. Dobeļa sagatavotajam ziņojumam S. Āboltiņa iebilst, tomēr viņa to parakstīja, jo citu iespēju Saeimas kārtības rullis neparedz.
Kā Dienai pastāstīja S.Āboltiņa, ziņojuma teksts nav tapis komisijas sēdēs, tā autors esot J.Dobelis, kurš, iespējams, piesaistījis vēl kādus konsultantus. "Pagājušajā sēdē, kas ilga četras minūtes, Dobelis mums izdalīja ziņojuma projektu un norādīja, ka iebildumus var iesūtīt līdz piektdienai, ko es arī izdarīju. Šodienas sēdē divu minūšu laikā viņš savāca no visiem parakstus zem ziņojuma," klāstīja deputāte. Viņa uzsver, ka ziņojumā plaši aprakstīta dažādu juristu biedrību darbība, savukārt tiesnešu ētikas jautājumiem veltītas vien četras rindiņas. Arī iespējamie korupcijas riski tiesu sistēmā esot apskatīti minimāli.
Dublēšot apakškomisijas darbu
J.Dobelis pēc sēdes žurnālistiem stāstījis, ka lūgs Saeimu pagarināt komisijas pilnvaru termiņu vēl par pusgadu - līdz aprīlim. Tomēr S.Āboltiņa uzsver, ka komisijā par šo jautājumu nav balsots un tas vērtējams kā J.Dobeļa personīgais viedoklis. Lai gan J.Dobelis šo vēlmi pamatojis ar to, ka komisijai esot vairāki nozīmīgi ierosinājumi likumdošanā, kas spētu novērst riskus attiecībā uz iejaukšanos tiesu procesos, S.Āboltiņa uzskata, ka tas nav lietderīgi.
"Mums jau ir apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumu, tāpēc nav nekāda pamatojuma uzturēt vēl šādu komisiju, kurā deputāti vienkārši aprunājas par tiesu sistēmu ar dažādiem advokātiem un tiesnešiem. Turklāt komisijas vadība par to saņem piemaksu, bet katram deputātam maksā arī par dažu minūšu sēdēm," sacīja S.Āboltiņa. Viņai komisijas darbības laikā radies iespaids, ka vairākiem deputātiem daudz būtiskāks šķiet jautājums, kurš noklausījies advokāta Andra Grūtupa sarunas, nevis tas, vai patiesi ir bijušas un joprojām eksistē nelikumības Latvijas tiesu sistēmā.
Sistēma jāuzlabojot bez populisma
Kā ziņo Saeimas preses dienests, ziņojums izstrādāts, balsoties uz komisijas sēdēs pieaicināto tieslietu ekspertu viedokļiem par tieslietu sistēmas attīstību un tās perspektīvām. Tajā skatīti ētikas jautājumi, tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas un spriedumu pieejamības problēma. Komisija vērtējusi arī iespēju pārskatīt tiesnešu vecuma cenzu. Tāpat vērsta uzmanība, uz to ka nepieciešama tiesnešu, advokātu un prokuroru praktiska sadarbība, piemēram, regulāras konferences, semināri, kā arī kopīgas mācības, kas palīdzētu novērst atšķirīgu likumu tulkošanu.
"Saeimai arī turpmāk pastāvīgi jāpiedalās tieslietu sistēmas uzlabošanas darbā, taču tam jānotiek bez skaļa populisma, publiskas izrādīšanās, nopietni sadarbojoties ar zinošiem ekspertiem," informē J.Dobelis.