Dombrovskis: lielāks izdevumu samazinājums vēl vairāk bremzētu ekonomiku
Pēc Finanšu ministrijas (FM) Dienai trešdien sniegtās informācijas, valsts budžeta kopējie izdevumi salīdzinājumā ar pērn 12.decembra naktī pieņemto budžetu, grozījumos būs samazināti par 2,3% jeb 113 miljoniem latu. Kopējo budžeta tēriņu samazinājums nav tik liels, par kādu sākotnēji tika runāts, jo pieauguši sociālā budžeta (uz bezdarbnieku un pensiju rēķina) izdevumi, tāpat palielinājušies tēriņi valsts parāda apkalpošanai. Valdības apstiprinātajā budžeta rāmī lielāka izdevumu apcirpšana attiecas uz valsts pamatbudžetu, kurā izdevumi salīdzinājumā ar jau spēkā esošo budžetu samazināti par 4,7% jeb aptuveni 170 miljoniem latu. Kopumā tie veido 3,47 miljardus latu. Budžeta deficīts grozījumos veido 848,5 miljonus latu jeb 6% no IK, kopā ar pašvaldību budžetu "caurumiem" tas sasniedz gandrīz miljardu latu jeb 7% no IK.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) trešdien Dienai uzsvēra, ka lielāku budžeta izdevumu samazinājumu valdība tagad neplāno, lai arī jaunākās ekonomikas prognozes liecina par dziļāku iekšzemes kopprodukta (IK) kritumu nekā tas, ar kādu (-12,9%), gatavojot grozījumus, rēķinājusies valdība. "Valdība šos grozījumus virzīs uz Saeimu, atvērt jaunu debati par to, kā vēl samazināt izdevumus, mēs tagad vairs nevaram," teica premjers. Viņš bija skeptisks par lielāku izdevumu samazināšanu, "jo katrs nākamais mazinājums vēl vairāk bremzē ekonomiku". Premjers atzina, ka ārvalstu aizdevējiem, visticamāk, būs priekšlikumi par mazināšanu, taču valdība par to diskutēšot. Sarunas ar SVF par budžeta grozījumiem valdība sāks pēc nedēļas. Par grozījumiem valdībai izdevās vienoties, jo FM izdevumu cirpšanai veselības aprūpē un sociālajiem pabalstiem deva būtiskas atlaides. Papildu naudu FM atrada, par 50 miljoniem latu samazinot dotāciju ES fondu projektiem autoceļu programmās. Nauda ceļiem gan nav atņemta, finansējumu paredzēs aizdevuma veidā.
Būtiskākās izmaiņas skar tā sauktās māmiņu algas — maksimālais pabalsts vienam no vecākiem, kuru bērni dzims pēc 1.jūlija, nevarēs pārsniegt 500 latu. Pēc LM datiem, martā vidējais vecāku pabalsta apmērs bija 417,57 lati. Ls 300 — 800 mēnesī pabalsts bija 42% saņēmēju, Ls 800 — 1300 saņēma 8% vecāku, vēl lielāks pabalsts bija 4% vecāku.
***
LB brīdina par sliktāku scenāriju
Ekonomikai slīdot uz leju arvien straujāk, pastāv risks, ka šā gada budžeta deficīts būs nevis 7%, kā tiek paredzēts patlaban, bet gan 12% no iekšzemes kopprodukta jeb vairāk nekā miljards latu, uzskata Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tādēļ, viņaprāt, tēriņu samazinājumam, ko patlaban veic valdība, jābūt radikālākam: lai nepārsniegtu 7% deficītu un saglabātu izredzes 2012.gadā ieviest eiro, izdevumi jānogriež vismaz par 700 miljoniem latu (patlaban samazinājums ir 230 milj. latu).
Pēc LB prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IK) šogad saruks par 16,5%, savukārt gada vidējā inflācija — līdz 2,5—3,5%. I.Rimšēvičs gan saskata arī pozitīvus signālus: aprīlī ir piebremzējies bezdarba pieaugums. Gada pirmajos mēnešos šis rādītājs auga par 1,2—1,3 procentpunktiem, bet aprīlī — tikai par 0,3%. Arī tekošajā kontā pirmajos divos mēnešos ir izveidojies 1,2 milj.latu pārpalikums, kas ir straujš situācijas uzlabojums, trešdien uzsvēra LB prezidents.
Taču riski joprojām ir augsti, un viens no tiem ir nesamērīgs budžeta deficīts, kas var traucēt Latvijai rudenī saņemt kārtējo starptautisko aizdevuma "porciju", brīdināja I.Rimšēvičs. Ja valdība rīkosies atbildīgi, tiks veicināta uzņēmējdarbība un arī situācija ārējos tirgos kļūs labvēlīgāka, Latvijas ekonomikas pirmās atkopšanās pazīmes varētu parādīties jau šā gada beigās, domā I.Rimšēvičs.
Ņemot vērā, ka ekonomiskā lejupslīde padziļinās un attiecīgi sarūk arī kreditēšanas tempi, LB ir nolēmusi samazināt refinansēšanas likmi no 5 uz 4%. Praksē tas nozīmē, ka aizņemšanās naudas tirgū komercbankām kļūs lētāka.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.