"Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, domāju, te vairs nevar būt diskusijas par to, ka mēs varētu atkārtoti lemt par pensiju samazināšanu," teica valdības vadītājs. Īstermiņa risinājumi tikšot meklēti pamatbudžetā, nevis sociālajā budžetā.
"Skaidrs, ka samazinājumi būs jāliek uz pamatbudžetu, nevis sociālo budžetu. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem budžeta ilgtspējas nodrošināšanai, lai tas būtu maksātspējīgs pēc pieciem, 10 un 20 gadiem. Šie priekšlikumi būs zināmi jūnija beigās."
Konkrēta samazinājuma summa būs zināma maijā, informēja V.Dombrovskis.
"Precīzo summu redzēsim tad, kad Finanšu ministrija būs izstrādājusi makroekonomisko scenāriju. Pirmais būs maijā. Tad varēsim novērtēt, par cik īsti būs jāmazina. Protams, ka šī summa koriģēsies, atbilstoši ceturkšņa rezultātiem, jo svarīgi budžetu sastādīt precīzi. Ja griezīsim par daudz, tad nevajadzīgi bremzēsim ekonomiku, bet, ja esam pārāk optimistiski un nogriežam par maz, tad pēc neilga laika atgriezīsimies pie negatīviem budžeta grozījumiem."
Jau ziņots, ka koalīcijas padomes sēdē kopā ar LPP/LC panākta vienošanās, ka Latvijas iedzīvotājiem septembrī tiks pateikts ar kādiem samazinājumiem būs jārēķinās nākamajā gadā.
LETA vakar, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu.
Sagatavotajos dokumentos par iespējamajiem 2011.gada budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem PB rosina izvērtēt vienotās atalgojuma sistēmas izveidi valsts institūcijās un centralizētas jaunu amatu izveides kontroles ieviešanu, kas ļautu ietaupīt līdz desmit miljoniem latu.
Ieteikts turpināt darba vietu samazināšanu, galvenokārt ministrijām pakļautajās aģentūrās, valsts uzņēmumos, kā arī pašvaldību institūcijās, kas palīdzētu ietaupīt 10 līdz 20 miljonus latu. Rosināta arī turpmāka valsts funkciju konsolidācija vai atteikšanās no tām, kas ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus par līdz pat 50 miljoniem latu. Šīs reformas galvenokārt varētu attiekties uz valsts uzņēmumiem un dažādām aģentūrām.
Valsts finanšu pārvaldības kontroles pastiprināšana palīdzētu ietaupīt 10-30 miljonus latu, uzskata PB, kura rosina arī rūpīgāk kontrolēt Izglītības, Kultūras un Satiksmes ministriju pakļautībā esošajiem valsts uzņēmumiem un institūcijām piešķirtā finansējuma izlietošanu un nodrošināt neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.
Ierosināts atcelt tiešās subsīdijas gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. Ietaupījums no tā valsts sektorā varētu sasniegt 40-150 miljonus latu, bet pašvaldību sektorā - 20-70 miljonus latu.
PB arī rosina izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu ietaupīt 85 miljonus latu. Ja neapliekamais minimums tiek samazināts līdz 140 latiem, ietaupījums budžetā veidotu 24 miljonus latu. Tāpat ierosināts atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām un tas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Rosināts arī ieviest vispārēju pensiju indeksāciju, balstoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Tas 2011.gadā ļautu budžetā ietaupīt 31 miljonu litu.
Ieteikts atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem un aizstāto to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Šī reforma budžeta izdevumus samazinātu par 65 miljoniem latu.
Savukārt 27,4 miljonus latu varētu ietaupīt, par 50% samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās augstākās izglītības iestādēs vai arī par 50% samazināt budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem, uzskata PB.
Tāpat rosināts pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, tādējādi ietaupot 6-20 miljonus latu.
Bet veselības aprūpes nozarē paredzēts samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi 2011.gadā ietaupot desmit miljonus latu.