„Būtu grūti, ja kuģis paliktu bez kapteiņa. Kuģis ir izturējis vētras pērnā gada novembrī, uz kuģa ir uzkrāmēta nauda 7,5 miljarda eiro apmērā un, ja kuģis paliks bez kapteiņa un nauda paliks nepieskatīta, Somālijas pirāti varētu līksmot,” vērtēja I.Rimšēvičs. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) sacīja:” “Ir vajadzīgi nepopulāri, bet vajadzīgi lēmumi, jo pretējā gadījumā tās valstis un organizācijas, kas ir gatavas mums finansiāli palīdzēt varētu šo palīdzību atteikt.”
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca:
"Eiropas Komisija šobrīd risina sarunas ar Latvijas valdību par kredītlīnijas piešķiršanas nosacījumiem vidēja termiņa finansiālajam atbalstam par kopsummu līdz 3,1 miljardam eiro. Eiropas Komisijas aizdevuma priekšnosacījums ir saistības īstenot ekonomikas stabilizācijas plānu. Palīdzība netiek sniegta valdībai, Saeimai vai politiskajām partijām, bet gan valstij. To paredzēts sniegt sešos maksājumos un katra nākamo maksājumu varēs saņemt tikai tad, ja tiks izpildītas minētās saistības. Eiropas Komisija regulāri un cieši uzraudzīs piešķirto līdzekļu izlietojumu atbilstoši paredzētajam mērķim."
Valsts prezidents Valdis Zatlers:
"Valsts prezidents uzskata, ka tā ir Saeimas un Ministru kabineta atbildība, lai nebūtu jāierosina Saeimas atlaišana un nenotiktu jaunas parlamenta vēlēšanas. Saeimai un valdībai ir jāpierāda sabiedrībai, ka tā ir gatava strādāt, veicot tos darbus, kurus rosināja Valsts prezidents. Tas ir pamats, lai atgūtu sabiedrības uzticību, tostarp uzņēmēju uzticību Saeimas un valdības lēmumiem, tai skaitā ekonomikas jomā."
Elīna Lazdāne, prezidenta kancelejas preses centra pārstāve
Ekonomists Uldis Osis:
“Ja runājam par starptautiskajām institūcijām – Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju u.c., tām Saeimas ārkārtas vēlēšanas no īstermiņa viedokļa būs negatīvs signāls. Galvenokārt tāpēc, ka nav zināms, kādi politiskie spēki nāks vietā un vai tie spēs pildīt iepriekšējās Saeimas izveidotās valdības ekonomiskās stabilizācijas plānu vismaz tādā pat apmērā un kvalitātē, kā to uzņēmusies pašreizējā valdība. Tādēļ šīs institūcijas vēlēšanas visdrīzāk uzskatīs par būtisku papildus riska faktoru Latvijas ekonomikai. Lai tas tā nebūtu, pašreizējai opozīcijai, kura eventuāli varētu pretendēt uz politisko spēku, kuru ievēlēs jaunajā Saeimā, jābūt jau šobrīd spējīgai piedāvāt savu alternatīvu programmu, kuru minētās institūcijas būtu gatavas atbalstīt.”
Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags:
“Domāju, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai būtu grūti atteikties no sava piedāvājumu piešķirt finanšu palīdzību Latvijai. Starptautiski ārkārtas vēlēšanas radītu negatīvu iespaidu par Latviju, taču starptautiskajām institūcijām nav oficiālu tiesību tajā iejaukties un tām nebūtu pietiekama iemesla mainīt savus plānus par aizdevumu. Turklāt, ja mēs iesim uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām, tās prasīs laiku un pie varas paliks “vecā” valdība, kas turpinās īstenot savu programmu. Starptautiskās institūcijas vērtēs skaitļus un indikācijas."
(papildināta ar EK viedokli)